man, kā korenoj rīdziniecei, kura pret plūsmu aiztinusies uz laukiem, arī sava hibrīdiskā nostāja- gan baltā mērce, gan rukula un zirņu putra vienā huiņas sadaļā.

Bet lūk šo - kinzu taču var glabāl saldētavā, pēc tā kā divus gadus pateicoties elektrības pazušanai ( pagājušajā gadā 3 dienas uz Zsvētkiem, šogad 14 dienas- svētku dienas ietverot. + Plaši remontdarbi sākās tikai tad, kas Lielgalvā visi bija izsvinējušies, pohas salāpijusi un 2. janvārī sākuši dot rīkojumus. Čota pārāk liriska atkāpe sanāca, bet lai paliek :D ) visi mani rūpīgi iekrātie pārtikas apvāršņi- sākot ar gailenēm, ietverot laša astes un noslēdzoties ar kinzu, pētersīļiem, dillēm un baziliku, pārvērtās pļurā... tātad jā, šādu saldētavu pieminēšanu es uztveru kā pliķi :D ;)

(Reply to this) (Thread)

piekrītu, elektroapgādes untumi ir briesmīgi nepatīkami, es arī rīgā esmu nesusi saldētavas saturu pie draugiem uz "profilakses" laiku. bet es arī neredzu citu iespēju saimniecībā, kur līdz veikalam tiek reti, glabāt pārtiku, kura nav konservēta vai glabājama plauktiņā.
starp citu, arī manā biogrāfijā ir punkts "aiztīšanās (gan ne uz laukiem, bet) uz mazpilsētu pret plūsmu", turklāt diāna manu žurnālu lasīja tieši tajā laikā, tāpēc ir īpaši nepatīkami viņas komentāri "tu rīgas snobs" un "vai tu vispār esi bijusi veikalā ārpus rīgas". esmu arī sēdējusi bez elektrības (tātad arī ūdens sūkņa un apkures ventilatora) vairākas dienas pēc vētras. bet arī tas neiespaido manu uzskatu, ka olīves var vienlīdz labi neēst gan laukos, gan rīgā :)

(Reply to this) (Parent)