|
Dec. 7th, 2010|03:07 pm |
Tas Reihmans ta vēl tā (a kāpēc viņš vispār ir Reihmans nevis Reihmanis?), bet Mencena ir psc.
Ņemšanās par latviešu valodas Īpašo statusu ir liekulīga, jo mūsdienās precas pirmkārt indivīdi nevis nāciju pārstāvji, un indivīda tiesībām tā kā demokrātiskās sabiedrībās vajadzētu būt augstākām kā (turklāt šajā gadījumā pilnīgi mistiskām) nāciju/valstu/etnosu tiesībām. Man ir tiesības precēties, ar ko vien tīk (ja likumā nav noteikts aizliegums) un pieņemt laulātā uzvārdu NEKROPĻOTĀ veidā. Varbūt, ka tūdaliņprievīsšniekiem tas šķietas varen unikāli - kropļot uzvārdu, kas nav latviskas cilmes, uz kuru latviešu un Latvijas valodniekiem nav nekādu tiesību, tajā skaitā tiesību to preparēt, varot, pārveidot līdz nepazīšanai. Ir taču iemesls, kādēļ cilvēki precoties pieņem viena vai otra laulātā uzvārdu, un internacionālu laulību gadījumā tas nav tikai sentiments, bet ļoti, ļoti, ļoti nozīmīga praktiska un juridiska detaļa, un pavisam reāli sabojāt dzīvi pavisam reāliem cilvēkiem kaut kādu tur prievīšu un etnomazvērtības kompleksu dēļ - pa muti tādiem valodniekiem. Lai tad tie valodnieki maksā tiem cilvēkiem par katru apostilli, katru zaudēto latu + morālo kompensāciju par katru situāciju, kad kaut kas nenotiek tā, kā tam jānotiek, tikai un vienīgi sasodītā uzvārda dēļ (nedabūtas vīzas, nederīgas pilnvaras, pār robežu nepārlaisti bērni, zaudētas aviobiļetes uttutjp). Par to, ka lielai daļai laulāto tiek liegtas tiesības nēsāt vienādu uzvārdu, un tam ir reālas, praktiskas un ļoti nepatīkamas sekas. |
|