vakar es uzzināju atšķirību starp fizisko teātri un dejas izrādi: pirmais tev kaut ko pastāsta, otrais neko nepastāsta.
fiziskais teātris - tas ir tipa männersache, absolūti izcils, košs un, kas nav mazsvarīgi, ļoti saprotams gabals, pēc kura es bez jelkādiem aizspriedumiem droši gāju skatīties dejas teātri. jo biju pieredzējusi, ka man, bauram, pilnīgi nezināmajā dejas valodā var tik efektīgi izstāstīt tādu stāstu, no kura mute paliek vaļā.
dejas izrāde - tas ir tipa esi ar mani, nu vienkārši dejas izrāde, kur trīs cilvēki vienu stundu ļoti skaisti dejo. labi tas, ka pa stundu nepaspēj sagarlaikoties un nogurt, pat visu laiku iespringstot, lai uzķertu, ko man ar to visu grib pateikt, un vai vispār grib. tie, kuri kaut ko saprot no aukstajām māgslām, varētu aiziet noskatīties un tad pastāstīt man, ko ir sapratuši.