|
Sep. 10th, 2010|01:05 pm |
Nez, nez.
Es ar saviem kaut kādi fiziski apdalītajiem paziņām un radagabaliem runāju pavisam normāli, īpaši neiespringstot uz to, sak, ka tik kaut ko tādu nepateiktu. Viņi taču ir tieši tādi paši cilvēki kā visi pārējie, tikai ar nelielām īpatnībām, kas drusciņ pārmaina viņu dzīvi. Ja viņi tam pielāgojas, viņi var dzīvot tikpat labi kā viņu "veselie" paziņas -- tikai mazliet citādāk.
Skaidra lieta, ja jāpalīdz kādam uzkāpt pa trepēm vai jāpaskaidro, ko pa televizoru rāda -- nekādu problēmu. Bet visādi citādi es pret viņiem izturos tieši tāpat kā pret jebkuŗu citu cilvēku -- un līdz šim nekad neesmu dzirdējis tādus pārmetumus kā "Jā, jā, tu te stāsti, kā tu vakar biji pastaigāties, bet ne visi var pastaigāt!!" |
|