Nekā, tā arī ņergājos, vilcinos un stiepju robežas, bet pizģīt, pizģīt vajat to organismu, palaižas nespējībā tikai tā, dod tik iespēju. Teorētiski, bieži palīdz taimeris uz pusstundu un ciešs nostādījums, "tagad tu, maitasdēls, sēdēsi un pusstundu darīsi X un man ir pilnīgi pofig, ja galā iznāks kaut kas nelietojams", nu tad ar kādu otro-trešo pusstundas bloku sāk kaut kas jēdzīgs nākt ārā, kad iekšas padodas; bet, ne vienmēr tas strādā, vai arī mēdz būt komas, kad pēc piespiedu nostrādātas dienas ir čušššš un nākošā diena ir pilnīga nulle.

Nav par bloku, bet vienalga labs Autmīlam garš komikss par darbu mājās,