izlasīju kult.dienā interviju ar bērziņu uldi, iekšēji nobirdināju laimes asaru par to, cik skaisti tak var būt, un sapratu, ka ar savām tulkotājas ambīcijām varu droši iet kārties.
p.s. un daži te vēl pukst, ka viņi te esot tie dumjie... nuvaizinies
izcilākie teksti ever, dabīgi, katram ir savi. ja es konkrēti zinātu, ko gribu, sen jau būtu izdarījusi. bet to interviju izlasot, sajutos šaušalīgi melns un maziņš.