atskaņu hroniku mēs prohoģiļi pirmajā kursā, akurāt pirms 10 gadiem.
beidzot es viņu arī lasu.

fragments nr 1:
Uz krievu zemi sūtīja nu sūtņus viņš pēc palīga, un prāvā pulkā igauņi šurp nāca itin nadzīgi; leti, līvi līdzi gāja, mājās palikt nedomāja. Par to bij krustnešiem nu prieks, jo vīrs neviens tiem nebij lieks. Tie prāvā bara priekšā stāja un nu uz leišu zemi jāja, jo svēta bija viņu lieta. Tie ceļā daudzas likstas cieta, līdz Leišzemē tad nonāca. Tie dedzināja, laupīja ar saviem pulkiem svētlaimīgi. Tie visu zemi pamatīgi, kur vien tie gāja, nopostīja.

fragments nr 2:
Par mieru viņi norunāja, un viss pēc viņa prāta gāja. Tie savā starpā izlīga, un zemgaļus tas priecēja. Tad lika brāļus aicināt, un pulks ar prieku drīz bij klāt. Bet pili tagad atstāt nācās, un visi no tās ārā vācās, it visus lopus izdzīt lika, nekas tur iekšā nepalika. Tā brāļi tur nu strādāja, līdz pili nodedzināja. Tad tie no vaļņa aizgāja un priekā dievu slavēja.

fragments nr 3:
Kad tā nu visu apskatījis viņš bij un labi izpētījis, te viņu ziņa piemeklē, ka esot Kurzemē vēl ļaudis pagāni. Ak, tavu nelaimi! Par to viņš ļoti noskuma, sirds viņam dikti sāpēja. Dievs deva viņam padomu kristiešiem par svētību kuršu zemi izpostīt. To steidz viņš brāļiem pavēstīt. Par to nu brāļi priecājās un palīgos tam taisījās, lai izdarīts tā tiktu viss, kā mestrs bija domājis.

nu un tādā garā, līksmā polkas solī.