Vakar skatījāmies jauno šovu "Caur ērkšķiem uz..", un man rādās mazliet cerīgāka perspektīva uz savu dzīvi: pirmkārt, es atbilstu diezgan daudziem parametriem, kas definē cilvēku, - piemēram, man ir visi priekšzobi, savos 34 es izskatos samērā adekvāti vecumam (vismaz manuprāt), manas attiecības ar alkoholu ir draudzīgas, bet ne pāri mēram, neesmu nekad dzīvojis uz ielas, māku lietot prezervatīvus, utt. Otrkārt, man tomēr diezgan ir paveicies - vakar bijām brančā, piektdien mazliet atpūtāmies, varētu pat teikt, ka dzīve ir izdevusies, lai arī kontā ir 2.95 EUR.

Raidījumu iesaku paskatīties, bet brīdinu, ka salīdzinājumā visi Gummo veidīgie amerikāņu trashi liksies kā pastaiga pludmalē. Līdzi stāv varbūt vienīgi Krievijas realitātes šovi, bet arī tajos mums neveidojas tik dziļa konteksta izjūta. Šeit tomēr viss ir pazīstams, daudzas lietas, šķiet, bija palikušas 90-tajos, tomēr, izrādās, nē - viss notiek! Grūti saprast vienīgi, cik liels procents Latvijas iedzīvotāju dzīvo šādā realitātē, bet sāk likties, ka tomēr kāds paprāvs procents būs gan. Es, atklāti sakot, joprojām esmu mazliet uz pauzes par to, ko var redzēju TV ekrānā. Pat Imanta 5, kurā uzaugu, sāk likties kā samērā dzīvojama vieta un nesen vidusskolas salidojumā satikties klasesbiedri 98% bija normāli ofisa kurmji/žurkas.

Vēl pēdējā doma: kādam vajadzētu Centrāltirgū uzstādīt prezervatīvu automātu, kur par simbolisku naudu var iegādāties nepieciešamo, jo, nu.. tā visiem būs labāk.