Ceturtdienas vakars
Diena saspringta. Rosījos cenšoties paspēt izdarīt pa druskam dažādas lietas. Aizgaju iesniegt dokumentus pases maiņai. Nebīja tik traki. Tiku cauri diezgan ātri. Solīja ka būs gatava 7. marta. Nu redzes kā būs ar jaunās pases dabūšanu. Mazliet svīda rokas. Man likās nebūtiski, bet pasu darbiniece teica ka tas papīrs ko es ar pirkstiem pavisam nedaidz (to pat navarētu saukt parsamitrināšanu) padariiju miklu nederēs un izdrukāja jaunu.
Šajā saulainajā ceturtdienā oHos cilvēki jūtami atmaiguši un aktivizējušies. Tas ka tieši sākot ar ceturtdienu un saulainā laikā palielinās aktivitāte bija jau novērots agrāk. Sarakstē man uzkūlās kāda 36 gadus veca precēta sieviete kas pārsteidza ar savu seksualo vērienu un necermonēšanos. Manijakals gadījums, bet atsūtītajā bildē simpātiska, odnaka. Ar vienu citu it kā norunājām rīt vakarā satikties, ieturēt vakariņas.
Šovakar budisma kursos viss kā parasti. Panesās diskusija par sportistiem (kā piemēru). Vai viņu dziņa pēc uzvaras ir veselīga, un kā tā ir savienojama ar koncentrēšanās spēju. Ja sportists varētu nekārot uzvaru, tad spētu labak sakoncentrēties un gūtu labākus rezultātus. Šo piemēru varētu vispārināt uz visām sfērām, zinātni, biznesu, etc. Tomēr paradoks ir tas ka tiem kas sasniedz ļoti augstu koncentrēšanās spēju, savi panakumi sabiedrībā kļūst vienaldzīgi.