Par to, kas modē, vaicā ārstam!
Sieviešu žurnāliem bieži pārmestais niķis - stereotipu veicināšana, dzimumu sociālo lomu uzspiešana (norādīšana, kas tad ir „īsta” sieviete un „īsts” vīrietis), patiesībā ir galvenais iemesls, kāpēc šādi žurnāli tiek lasīti un rakstīti. Janvāra žurnālā „Santa” publicētais Aijas Kažokas raksts „Maldi un patiesība” liek domāt, ka skaistuma ideālu veidošanā iesaistās arī ārsti – ginekoloģe sniedz ieskatu kaunuma apmatojuma modē, iesakot arī „saprātīgas” plastiskās operācijas.
Pats raksts ir diezgan neviennozīmīgs – tas sākas ar nostāju, ka nepatika pret savu ķermeni bieži vien balstās sabiedrības aizspriedumos par to, kādam ir jābūt skaistam ķermenim, pret ko varētu līdzēt „seksa guru” J.Zālīša ieteikums „ik rītu uzsmaidīt saviem dzimumorgāniem” un citi vērtīgi padomi. Tomēr, rakstam ieskrienoties, autore atmet domu par to, ka nevarētu būt vienotas receptes skaistumam, attiecību veidošanai, paziņodama, ka „svarīgāk par izskatu ir prast parādīt savu interesi par seksu”. Un tas nozīmē – piekrītošos mājienus ar galvu, nejaušus pieskārienus un lūpu aplaizīšanu sarunas gaitā (uzjautrinoši būtu redzēt šos visus paņēmienus liktos lietā vienlaikus!). Skatieni un kustības pirms tam, protams, jāizmēģina spoguļa priekšā. Dotam arī striptīza recepte un līdzīgi padomi.

Tas viss, protams, mūsdienīgu sievieti un arī vīrieti vairs nespēj pārsteigt, bet pārdomas raisa atsevišķa sleja „Mode mainās arī seksā”, kurā savas pārdomas (prognozes?) par kaunuma apmatojuma modi izsaka ginekoloģe. Vispirms jau šķiet amizants šo zināšanu avots - ginekoloģe iesāk: „Patlaban, kā redzu (izcēlums šeit un turpmāk mans – A.D.), modē ir šauras kaunuma apmatojuma strīpiņas, turklāt krāsotas, balinātas, arī raibas. Tas izskatās ļoti skaisti. Daudzas sievietes mēdz noskūt visu pauguriņu, bet atstāt dabisko apmatojumu uz kaunuma lūpām. Patiesībā glīti ir arī puslīdz mežonīgi atstāts apmatojums, Tas gan sastopams reti, jo, tāpat, kā vīriešu „trīs dienu bārdiņa”, prasa pastiprinātu tīrību un kopšanu. Taču pāris atraktīvas kundzes ir bijušas, kurām viss ir atstāts dabiskā veidā – mežonīgs, bagātīgs -, bet es teikšu, ka tur ir arī savs šarms, ja vien papildus piestrādāts ar ķemmi un labu šampūnu”.

Ir mazliet neparasti apzināties, ka apmeklējot ārsti, ginekoloģi, viņa papildus medicīniskajai izmeklēšanai ievāc ziņas par jaunākajām tendencēm apmatojuma modē, ko pēcāk publicē medijos. Tā tu riskē (kaut anonīmi) tikt ierindota tajās „pāris atraktīvajās kundzēs”, par kurām izteiciens „bet es teikšu, ka tur arī ir savs šarms...” neliecina neko labu.

Tālāk seko vēl neparastākās lietas – ārste izsakās, ka „normālas” krūšu plastiskās operācijas „saprāta robežās ir noteikti ieteicamas”, un atzīstas, ka agrāk sievietēm tika stāstīts, ka raženas kaunuma lūpas „nu galīgi nav nekas”, savukārt tagad, kad mode un iespējas ir mainījušās, tiek ieteikts tās koriģēt;

Var jau būt, ka uzskats par to, ka ārstam vajadzētu būt tikai veselības problēmu risinātājam, ir novecojis, un tagad klāt nāk skaistumkopšanas funkcija, jo „tas kā mēs izskatāmies, iespaido mūsu domas, līdz ar to veselību”. Tomēr – ja to nedara sieviešu žurnāli, skaistumkopšanas saloni un draudzenes, tad vismaz ārsti šķita pēdējie, kas sievietei varētu norādīt, ka nevis tas, kā mēs izskatāmies, bet tas, kā mēs uztveram savu izskatu, samērojot to ar apšaubāmiem ideāliem, ir iemesls raizēm un problēmām. Tā vietā ārsti, šķiet, aktīvi sāk iesaistīties skaistuma ideālu tiražēšanā.

Līdzīgas pārdomas raisa cita sieviešu žurnāla „Ieva” īstenotā akcija, kuras iniciatori bijuši tieši mediķi – sadarbībā ar Veselības centru 4 un tā skaistuma klīniku, tika izsludināts konkurss, kurā varēja pieteikties uz savu problēmu atrisināšanu – sākot no celulīta iznīdēšanas, līdz krūšu palielināšanai un plastiskajai operācijai. Šķiet, ka plastiskajiem ķirurgiem būtu jānoskaidro patiesos iemeslus, kāpēc pacients izšķīries par operāciju (kas ir ķirurģiska iejaukšanās cilvēka citādi veselajā ķermenī) un jāpalīdz tikt skaidrībā pašam klientam, vai operācija ir nepieciešamais risinājums. Tā vietā ārsti paši dodas klāt, piedāvājot operāciju, publiskajai akcijai ar reklāmas funkciju izvēlētos slaidas un jau citādi pievilcīgas kandidātes, kurām plastiskā ķirurģija nav avārijas rētu dziedēšana, tauku atsūkšana nav veselības problēmas risināšana, tādā veidā ārsti norāda, ka operācija būtu iespējama (nepieciešama?) arī tev, ikdienišķais lasītāj.

Nemetu akmeni sieviešu žurnālu dārziņā – radot (drīzāk jau nostiprinot) skaistuma ideālus, normas, tie parasti cenšas parādīt ceļus šo ideālu sasniegšanai, kas savukārt var kalpot par laimes sajūtas aizstājēju, galu galā sieviešu žurnāli tiek lasīti tieši tāpēc, ka ļauj sevi samērot ar kādu citu. Neparasta šķiet ārstu iesaistīšanās skaistuma ideālu propagandēšanā, paziņojot – ja tavs kaunuma apmatojums ir dabisks, „mežonīgs”, bet ar labu šampūnu un ķemmi kopts, tad tu esi viena no dažām atraktīvajām kundzītēm, savukārt, ja labs šampūns ir izpalicis, tad tevis nav vispār.