Nu jau, nu jau.
Tā bernudrāža vadītāja, padomā par viņu.
Saproti, cilvēks ar ambīcijām un posteni - va-dī-tā-ja! Tas ir nopietni! A kas realitātē? Mazo Gustiņu pārpisto pieru dēļ vājprātā uzvilkti vecāki, ņemtnes par matiem zupā un kur atrast pavāri ar sanitāro grāmatiņu, kas nepizģī gaļu pusrajona kaķiem. Saproties, nav mēroga.
A vot te - skandāls! Nolaidība! Viņa, viņa ir pamanījusi, ja nebūtu viņas, tad tāds šmauklis kā Tu tiktu sveikā cauri! Protams, mērs nenovērtēs, nav ko uzreiz zvanīt (jau pagājušajā reizē nebija dzirdama sajūsma balsī, nav ko riskēt), bet vecākiem sapulcē gan varēs pazīmēties, lai novērtē! Lai zina savus varoņus!
Nu un tad padomā, Tu tur tāds čillā stāvi, nemaz neesi uztraucies, bet viņai jau aplaudējoša Miķelīšu un Dainiņu vecāku telpa priekšā, kas zina, varbūt dāsnāk remontam sametīsies vai lielāku dāvanu to drāzi absolvējot arī pašai vadītājai, tā teikt, kā pateicību par rūpēm. Un ja nu nesanāk? Viņa nedrīkst pieļaut, ka nesanāk! Tev jānomaina, tūlīt un tagad! Un lai Tu redzi, cik viņa svarīgs cilvēks! Bez variantiem! Zemē Tevi, lupata!
Labs cilvēks, kārtģia vadītāja. Saimnieces roka! Rūpes par sabiedrības šūniņu jaunākajiem locekļiem, no kuriem atkarīga visu mūsu labklājība. Ļoti, ļoti cienījams cilvēks.