Re: :)
Nebūs gan lētāks.
Pirmkārt, atjaunojamos koģenerācijas stacijas (CHP) nevar būvēt bezgalīgi, tehnoloģiskā specifika prasa, lai tirgū būtu arī ar gāzi kurināmās. Otrs, lēts siltums ir uz dārgas elektrības rēķina - piemaksa pie elektrības šobrīd pieļauj siltumu kaut vai laist gaisā, kas gan ilgi nepastāvēs. Šķeldu lieto jau diezgan plaši. Salmu granulām pietrūkst adekvātu katlu, kas nepiekvēp, tos dažus, kas pieejami Vācijā / Austrijā LV vēl nesteidz pārņemt. Nav arī pamata, kamēr ir ilūzija par neierobežotu šķeldas pieejamību. Karoč, ne visa biomasa ir efektīvi kurināma savu degšanas īpašību dēļ.

Gribu redzēt CHP, kas ražo ielu apgaismojumam :) Pirmkārt, bez Latvenergo iepirkuma tas būs dārgs apgaismojums, otrkārt, tehnoloģiski un ekonomiski kaut kas tāds ir reāls piejūras reģionos, uz ielu stabiem stādot mini vēja ģeneratoriņus (skat. Igaunijas, Rojas pilotprojektus)

Liekais siltums paliek abnormāli daudz pāri. Pat siltumnīcām - sanāks tomēr laist siltumu gaisā. Viena no iniciatīvām tika vērtēta Zemgalē - sapni par baseiniem, siltumnīcām utt. Viss atduras pret sākotnējām 10 riska investīcijām, kur jāiegrūž sākot no 100 kLs līdz pāris ļimoniem, pirms ir skaidsrs, vai būve ir izdevīga, un beidzot ar to, ka LV specifika ir tāda, ka mazās pilsētas / mazais tirgus nespēj nodrošināt investīciju atdevi. Plus, dialogs pašvaldību un uznēmēju kopprojektos lielākoties struglo.

ES naudas CHP un atjaunojamos projektos plūst un viss notiek. :) Problēmas, kas truacē RES projektu attšitību, galvenokār ir feasibility - spēja atmaksāties. Un, protams, tehnoloģiskā kompetence - kamēr cilvēkiem / pašvaldībām / uzņēmumiem kritērijs būs izdzīvot, nepaliek laiks un resursi investēt tehnoloģiju izpētē un kaut vai algot labu inženieri. Trūkst jau tādu tehnisko speciālistu => jāinvestē vēl vairāk, kaut vai pieredzes iegūšanai Rietumos.