Šī ņemšanās paliek slikta tajā brīdī, kad lielāku sabiedrības atzinību sāk iegūt darboņa centība un uzupurēšanās, nevis spējas, labie nodomi, nevis rezultāti. Ir labi, ja pakļautībā esošie var aiziet uz bāru, bet, redz, tas jau skaitās šausmīgi neētiski, kā gan tu aiziesi, kad cilvēks tavā labā tā pūlējies, būs tāds sabiedriskais fuj! Un tad nu visi dauzam galvu pret sienu, bāžam pirkstus spieķos, brēcam, ka mums grūti, ka mums pienākas no tiem, kam ir, un saucam sevi par civilizētu sabiedrību.