un man arī ir viedoklis, kas principā saskan ar jenota.
andorā dzīvo draugs, kurš apprecēja spānieti. sovasar atkal bijām ciemā un kārtējo reizi spāniete bija sajūsmā, ka aizvācam (puikas) aiz sevis pusdienu traukus, palīdzam taisīt ēst un uzklāt galdu. un par vēl neskaitamiem sīkumiem par kuriem pat nepiedomā. spāņu vīrieši neko tādu nedarot. viņa esot laimīga, ka viņai esot tāds latviešu vīrietis.

par ceļojumies svešā zemē - jebkurš tak citur ir smaidīgs un smarzīgs ibio, nav jādomā par virpu, sastrēgumu uz krastenes vai teiksim cūkmenu valdībā. visas duras