- Clara Yucatan - Le clip - BATH SONG - YouTube.

Tāda jauka. Franciski, tāpēc man nav ne jausmas, par ko tur tiek dziedāts.

Asociācijas, kas radās, ieraugot hedera's ierakstu Vai loceklis ir erotisks?

Somewhere A Short Film on Vimeo Somewhere A Short Film on Vimeo.

P.S. Plikumu nav :(

lielākā svētdienas daļa norakstīta — poxa, ņer ņer ņer
čista jābeidz dzerstīties :-D
abet kā lai nedzer, ja šmiga vakarus padara tik jaukus

par to domāšu es rīt! kgan rīt jau nekas, jāpiedomā tuvāk nedēļas nogalei :-)

arī skriešanas pauzi biju paņēmis, 2 nedēļās kopā tikai 5 km, lolz — tas ir eksistenciālais jautājums "vai eksistē dzīve pēc maratona noskriešanas" :-D

ai, gulēt jāiet ^___^

bipolārās mitrenes

Dažas no foršajām lietām manā dzīvē:
+ jau 6 nedēļas pēc kārtas esmu noskrējis 42+ kilometrus nedēļā un tā arī turpināšu
+ uzvarēts bezmiegs, ap 24:00 parasti esmu jau aizmidzis
+ darba dienās ceļos 7:30 vai agrāk, darba vietā esmu 10:00 vai agrāk
+ alkoholu praktiski nelietoju (50 grami vīna nedēļā neskaitās) nu jau pusotru mēnesi un neprasās atsākt

Diezgan laba bāze :-)

Paskrēju — 12 km; garšīgas un veselīgas brokastis; rīta cigaretes; zaļā tēja. Vientulība. Dzīvoklī silti.

Iekšā — tāds pilnīgs klusums, miers un labsajūta ^___^

Priekšā — 3½ tukšas un bezrūpīgas, liekas diennaktis.

Iesnas (tādas dīvainas, ka galva dulla), nogurums pēc darba nedēļas (sapulces, kodēšana, vadītājs no ārzemēm bija atbraucis), labs garastāvoklis. Iesnu dēļ šodien uz baseinu neaizgāju, nav ko puņķus ūdenī peldināt.

Nezinu par braukšanu uz Brīnumu nakti 2013 Madonā rīt, no vienas puses gribas tur mūziku paklausīties, no otras puses — negribas atkal (sa)čakarēt savu tikko uzbūvēto kaut cik jēdzīgo diennakts ritmu ar laicīgo gulētiešanu ap pusnakti un celšanos plkst. 7.00. Nav arī neviena, kas uzmundrinātu braukt — nu vārdu sakot, esmu sēne :-D

Pagulēšu šonakt, rīt piecelšos un tad izdomāšu — tā taču saka, ka rīts par vakaru gudrāks :-)

Čau kakau, ciba.

Rīts sākās ar yulungu zvanu. Man, vientuļam jaunam vīrietim, bija ļoti patīkami dzirdēt no rīta sievietes balsi tālrunī, pie tam ne zāģējošu, bet uzmundrinošu. Biju gan tādā kōmā, ka neatceros nevienu sarunas vārdu. Paldies, yulungu :-)

Darba vietā ierados plkst. 10.02.

Darba diena bija dīvaina. Garīgi jutos kaut kā ļoti labi, mierīgi, koncentrēta uzmanība, nevienas liekas kustības. Fiziski gan jutos pačābīgi, miegainība un tā, kā jau neizgulējies un mazliet paģirains. Priekšnieks šodien parādīja, ko no viņa var sagaidīt, pirms tam biju domājis, ka pārējie komandas biedri mani vai nu āzē, vai arī mēģina pret viņu noskaņot, taču tas, kā izrādījās, bija draudzīgs brīdinājums. Re, kā. Būs interesanti, ļoti interesanti. Cilvēki ir cilvēki, ar savām labajām īpašībām un ne tik labajām, nav jēgas kasīties, ir jēga tomēr tiekties uz mērķiem, dažreiz [paš]lepnumu der arī ielikt atvilktnē. Nu un arī cinisms.

Mazliet sāpēja acu dobumi. Tā kā esmu pārāk smags (augums 174 centimetri, svars 64 kilogrami), esmu ierobežojis pārtikas patēriņu, cenšos ēst vieglas vakariņas un tamlīdzīgi. Diezgan bieži jūtu izsalkumu. Gribu pamēģināt svērt mazāk par 60 kilogramiem, jo jūtu, ka miesa traucē manam garam. Nu lūk, un acis ir iekritušas dobumos šobrīd, izskatās lieliski, būs vēl labāk. Izsalkuma sajūta palīdz smadzenēm strādāt labāk. Par šo tēmu gan saformulēšos un izteikšos mazliet vēlāk, jo šobrīd noris eksperiments vai kaut kā tā.

Šodien izsmēķēju 2 cigaretes, abas jau mājās.

Šovakar sākām atsaldēt (atkausēt) ledusskapi.

Gulēt iešu plkst. 22:15, šovakar nesadzeršos alkoholus un nesasmēķēšos cigaretes.

pasaule ir neērta, neērta, neērta, neērta vieta
bet tu to esi pelnījis
un tur ir tava vieta

BĒRNĪBAS MILICIJA - Pasaule Ir Neērta Vieta (2012) - YouTube

Nu ko, uz Nabaklabu. Galvenais — nesadarīt muļķības, jo ļoti ļoti gribas iedzert. Melanholisks garastāvoklis.

atkal atradu bezrūpību un vieglumu, kuri man kādu laiku bija pazuduši :-)

pazuda (pārkausējās kādā labākā domu substancē) dīvainās, nekonstruktīvās, ar apsēstību bezmazvai robežojošās mīlestības(?) un greizsirdības(?) (kucēniskums (c) mala un suņ-uz-siena-kaudzes-īciskums) jūtas, kuras mani bija mocījušas un ēdušas kādu laiku (sakarā ar kādu burvīgu jaunu sievieti), un tagad ir tik daudz labāk :-)

viss labais, lieliskais, tuvais, domas, sarunas, darītais, kas ir bijis mūsu starpā, nekad pilnībā nepazudīs no manas atmiņas, un, ...

patīk!

P.S. Par spīti tam, ka alkohols vairs nestimulē, un no (arī vairs nikotīna eiforisko "sitienu pa smadzenēm" nedodošajām) cigaretēm jau dīvaina sajūta mutes dobuma gļotādās (man tā patīk labās sajūtas, ko dod alkohols un nikotīns, ka es nevaru atturēties, man vajag negausīgi vēl, vēl, vēl, pat ja zinu, ka ir jau par daudz un veltīgi), es neiešu gulēt, un stiepšu šo dienu maksimāli garu, jo bezmiega eiforija ir tik lieliska, un tad beidzot atlūzīšu dziļā bezsamaņas miegā, no kura modīšos tik daudz labāks un mierīgāks!

P.P.S. Un vēl kristāldzidra apziņa, pat ticība tam, ka cilvēka dzīvi izveido cilvēks pats (tas jau bija senzināms), un ka cilvēks spēj izveidot savu dzīvi!

P.P.P.S. Apmēram šādi es viņu redzēju (un vēl joprojām redzu, iedomājos) manā prātā... nevis reālitātē, protams, jo reālitāte visu sagrauj, bet nu... varbūt tomēr kādreiz :-)

šodiena bija apbrīnojami viegla, jo miegs nenāca gan -- acīmredzot tādēl, ka naktī no trešdienas uz ceturtdienu nogulēju gandrīz 14 stundas

tas jauki

tagad uz mājiņām, pa ceļam paņemšu dažus aliņus, ja būs brīva veļas mašīna, tad salikšu mazgāties drēbes, jo nu drīz man vispār nebūs tādu drēbju, kuras neož

tikko ienāca prātā, ka kaut kā gribas jauku mierīgu kompāniju šovakar, hah, bet tas jau tā vēlmīgi, plančega nav, kgan šodien Vecrīgā dažs labs internesants koncerts notiek un tā

bet pameditēt uz kādu bash šhell skriptu arī nav slikti, vārdu sakot, jādodas, aliņi paši nenopirksies ^____^

Plkst. 21.00 ielikos gulēt, ap pusnakti pamodos, bezmiegs.

Kārtoju personīgo finanšu uzskaiti par jūniju, jūlija sākumu.

Man ir pussaldais Gruzijas sarkanvīns, pavisam mazliet.

Un tur augšā debesīs pilnmēness.

Viens,


divi,


SEKSĪGI!!!

Man šobrīd ir tāda bišku absurda līdz galam nenobriedusi vēlme šovakar tā ap plkst. 21.00 un līdz kādiem 24.00 paņemt auto un aizbraukt līdz Mangaļsalai; 10 km nostaigāt pa pludmali. 5 km līdz molam, mols, tad 5 km atpakaļ līdz auto un atpakaļ uz Rīgas centru.

Formāls iemesls arī ir -- jo auto ir nedēļu nostāvējis, derētu pabraukāt, lai galīgi neizlādējas akumulators.
Kā vienmēr dzīvē, viss nav 100% garantēts, jo pastāv 20% iespēja, ka akumulators šobrīd jau ir tukšs un brauciena vietā būtu jāskrūvē tas laukā un jānes mājās :-)

Iespējams, augstāk minētais izraisīja līdzīgu vibrāciju dvēselē? Ja tā, ievibrē komentāriņos, mazums, rezonanse sanāks :-)

Pusdienās paēdu vārītus zirņus.

Spēļu vakars un pastaigas ar suni. 3 ali pa visu vakaru, no tiem divi mazie 0,33-nieki. Cepta vistas gaļa un kūka, un burkāni un gurķīši. Puķkāpostiņi.

Tagad mājās mazliet melanholiski domāju par vienkāršību un minimālismu un progresēšanu, par viengabalainību, ... un attiecībām. Svarīgās lietas ir vienkāršas.

Rīts par vakaru gudrāks, rīts būs rīt.

Šovakar ap plkst. 22.00 man tāds mierīgais vakars Vecrīgā būs, pāris aliņi (jā, jā, Br-aliņi, jo nebūšu pārpālī) un tā, būšu tāds viss mierīgs un pozitīvs (un ne-viens).

Jūs būsiet Vecrīgā?

Un vispār, kur vēl ir forši un omulīgi vēl bez Bubamaras, Ļeņingradas un Alas?

UPD. Ne obligāti arī Vecrīga, bet iespējai pāris aliņus iedzert jābūt, vai krogū vai ballītē :-)

Man ceturtdienā, vakar, 1. decembrī bija samērā liela jubileja. Jau 4 nedēļas — mēnesis! — kopš darba vietā darba laikā neskatos ar darbiem nesaistītus internetus (ilgāk par 15 — 20 minūtēm dienā). Kā man tas tā gadījās, par to kādreiz būs atsevišķs stāsts.

1. decembris ir iezīmīgs arī ar grupas "Unholy Satan" (čau, nistagms!) uzstāšanos Radio Naba tiešraidē (ne tikai audio, bet arī video ^_____^). Mani darba kolēģi arī atzinīgi novērtēja dziesmu "Latviju sātanam" :-D

Kārtējo reizi mēģināju iemācīties spēlēt zoli. Mans konteksts ir tāds, ka no kāršu spēlēm māku tikai "duraku", līdz ar to zoles pamatu pamatu iegaumēšana (kura kārts stiprāka par kuru, un otrā dimensija — par kuru vairāk punktus dod) prasa piepūli.

Ā un vēl man kaut kad pirms pāris nedēļām pieleca, ka esmu patiesībā brīvs — es drīkstu smieties savā nodabā, kad vien vēlos, varu dušā bļaut, — man ir tiesības to darīt! Tas notiek paralēli Unix lietu apguvei. Šodien, piemēram, pilnīgi ikdienišķi, bez spriedzes un domāšanas, aizturēm un skatīšanās manuāļos, uzrakstīju komandu "cp /x/y/z ~/backups/z$(date +%F_%T | tr :- .)" — x, y un z ir lietas, kas publiski nav jāzin. Un es vēl esmu pašā Unix lietu apgūšanas sākumā, akdies, cik vēl jauku atklājumu un atziņu man priekšā!

Esmu atzinis, ka esmu mirstīgs, ka varu pazust no šīs dzīves nejauši jebkurā brīdī, ka neko daudz šajā dzīvē nesasniegšu, tāpēc — kāpēc gan negūt prieku par sīkumiem? Zināt "date" komandas parametrus, nevis to, kas Latvijā šobrīd ir ministru prezidents (es to nezinu, un nevēlos zināt) un pārējās muļķības, kuras sauc par "ziņām"; iemācīties tēvreizi no galvas — bez jebkāda sakara ar reliģijām; kliegt un skaļi smieties, kad to vēlos!

Es neesmu intelektuālis, es esmu parasts, primitīvs, garlaicīgs strādnieks — profesiju sauc "programmētājs", bet tam nav nozīmes — , un mani tas apmierina.

Un vēl es katru vakaru dzeru. 2, 3, 6 aliņus. Tos, kuriem Rimi un Maximā ir atlaide. Pa Ls 0,39. Tik daudz, lai varētu momentāli aizmigt. Par laimi, tāda lieta kā bezmiegs, mani tagad apstaigā apkārt. Es vienkārši dzeru vakaros alu, līdz ļoti sanāk miegs, un tad atlūstu. Tad ceļos ap plkst. 11-tiem, vāru rīsus, ēdu tos ar šprotēm un sviestu, un jūtos laimīgs. Plkst. 12.30 (apmēram) dodos uz darbu, un līdz plkst. 20.30 (aptuveni) darba vietā strādāju. Pusdienās neeju. Kad sagribas ēst, iedzeru ingvera tēju no termosa, apēdu Hematogenu, vai nograužu kādu ābolu. Dažreiz sanāk padarīt vairāk, dažreiz mazāk, bet ... mana sirdsapziņa ir tīra. Un visi to redz, un, izskatās, novērtē. Neslēpju ne no viena, ka esmu tups, ka man daudz kas nesanāk, bet tomēr soli pa solim kustos uz priekšu, nevis lasu internetus un mēģinu tēlot baigi gudro. Vakaros gan, atnāku mājās, lasu internetus, dzeru alu, neko jēdzīgu nepadaru.

Man galīgi nav naudas — pietiek tikai ēdienam un īrei; drēbēm, ceļojumiem, jauniem datoriem un LSD televizoriem naudas nau — un, man šķiet, labi, ka tā. Jo, kad man bija 2x lielāki ienākumi, nekā tagad, naudu pakāsu kaut kur, neko neiekrāju, un finālā laimīgāks nejutos.

Man nav dzīves. Un es pamazām aprodu ar domu, ka nekad nebūs. Dzīvošu, kā māku, līdz atliekšos. Pamazām pieņemu šo domu.

Ir taču dzīvē prieki — forša mūziciņa pa radio un 3pm formātā, ēdiens, auksta ūdens duša, gulēšana siltā vannā un podkāsta Radio-T klausīšanās, debesis, lietus, sakopta kolhōza virtuve, paveikts uzdevums darbiņā; veselība — t.i., kad nekas nesāp!!!

Āmen.