Bezgalīga, bezgalīga garlaicība

Nezinu, nav ko te vairs rakstīt.

Regulāri apmeklēju psihoterapeitu, vizītē pasaku to, ko parasti rakstīju te. Un vēl vairāk. Dzert alkoholus neesmu atmetis, Jēzu/Budu/Sātanu/etc. neesmu atradis, nekas tāds. Vienīgi arvien vairāk riebjas tā saucamie "agnōstiķi", kam nau iekšā atzīt kaut ko interesanti radikālu.

Nesen, septembrī, sazāģēju kāju ar fleksi (metāla griežamā ripa, nejauši, stipri). Aizveda ar ātro palīdzību, atsāpinošie, sašuva (3 šuves), izrakstīja antibiotikas, pakliboju, sadzija. Iegriezums kājā bija centimetru vai divus dziļš, tā man bija iespēja pavērot manu iekšieni. Pirms tam nebija gadījies. A iekšā gaļa. Āda, tauki, muskuļa šķiedrainais apvalks (kur bija apstājies griežamais disks), muskulis. Asinis. Sāpes. Paveicās :-)

Iegādājos motorzāģi, Husquarna 135 14 collas, zāģē kokus ļoti labi. Mācos asināt ķēdi. How to sharpen a chainsaw chain - YouTube.

Pasūtināju Vouvō XC70 pilnpiedziņas salabošanu, tagad pie vajadzības ieslēdzas visi 4 riteņi, ir zaibis! Pilnpiedziņa FTW! Pagājušonedēļ uzliku arī ziemas (nūū ŌŌk, M+S) riepas, tā ka pirmā sniedziņa uzkrišanas eksaitments arī nebūs šogad, vienk. bōring auto ir/būs piemērots laikapstākļiem uiviss. Nu apmēram kā tai pārpašapzinīgajai savu dzīvi pārāk kaitinoši veiksmīgi kontrolējošajai čimerai (chimera).

Notestēju nesen vienu pavecu (200x gada) BMW 318 diesel universāli (melnu), vienu nedēļu. Labs auto, tagad saprotu, kāpēc cilvēkiem tās markas autō patīk. Salōnā nekas nečīkst negrab, forši. Agresīvas braukšanas tendences neradās. Un jā, automāts! Secinājums viens: manuālās kārbas vairs nau vajadzīgas. Tikai "tomāts". Nu tā manuālā štepselēšanās jau tāpat automātiski notiek, bet nu ja to dara pats autō, ir 10x labāk. Lai tehnika domā par parnesmumiem un sajūgiem, I'm too old bored lazy for that bōring gear shifting shit.

End of transmission. 18 38.

Bet pāri visam — GARLAICĪBA.

Tas ir tā: visu laiku dzīvo savu depresīvo dzīvīti, un tad vienu reizi ar zilu liesmu pārdeg korķi/nostrādā spiediena vārsti un paveic kādu "episku" darbību.

Un pēc tam atkal spiediens krājas, nerodot izeju, drūmi un depresīvi. Un GARLAICĪGI.

Burti ir tik melīgi, tie tik neprecīzi ataino to, ko es gribēju vēstīt. Pankūka, nu!

How a World War II Submarine Works (720p) - YouTube



bet vispār esmu šausmīgi sadzēries, hmm, kā lai salīmē atlikušo dienu, tik garlaicīgi, ka pat dokumentālās filmas vairs neiekurbulē

Ārkārtīgi gribas iedzert. Piedzerties. Bet nevar jau, rīt uz darbu un tā.

Miegs īsti nenāk, ko darīt — it kā būtu ko, bet negribas. Vārdu sakot — ārkārtīgi garlaicīgi.

Bez maz vai jāiet paskriet, ko ta citu lai pasāk, LOL. Apdolbīties ar endorfīniem ^____^

Ko lai sadara līdz miegam? Absolūti nav ko darīt. Sakārtot beidzot istabu? Meh! Atkal iet skriet? Hmmm!

P.S. Vīī, cik smuka dziesmiņa un smuks klipiņš dziesmiņai Casiotone for the Painfully Alone - Lesley Gore On The T.A.M.I. Show - YouTube ^_____^ Gribu iemīlēties!♥!!1♥11!1♥

Baigā garlaicība. Ko lai padara? Pāris stundas pagulēju, apnika!

ir 15:06, svētdiena

esmu sadzēries alkoholus un sapīpējies nikotīnus un saklausījies skaļu mūziku

un ir tik šausmīgi garlaicīgi

ko lai sadara? aizbraukt uz Mangaļsalas/Bolderājas molu? aiziet uz kino? izpētīt, kurš ir tik jauki izdrāzis nolaiferu pēdējo patvērumu — http://klab.lv/stats/latest.bml (tas ir po LOL)?

Ir piektdienas vakars. Nakts no piektdienas uz sestdienu. Plkst. 1.53 naktī.

Esmu skaidrā. Vakar nedzēru, šodien nedzēru. Vispār. Tāpat vien. Izrādās, ka varu arī nedzert. Nu un nedzeršu ar' vēl 5 dienas, lai nedēļa skaidrā sanāk.

Izgāju laukā, smēķēju, skatījos uz iedzērušajiem cilvēkiem, kā arī divu veidu jaunām sievietēm — sapostajām cacveidīgajām un hipsterīgajām. Mazliet nav skaidrs, ko viņas un viņi ielās meklē, ko cer atrast?

Gulēt iet negribas — zinu, ka tāpat neaizmigšu.

Iedomājos, ka es varētu rīt nopirkt jaunu portatīvo datoru — tad dažas dienas varētu spēlēties, instalējot linuku un tā. Jēgas ta no tā nekādas, vai man linuku un datoru dzīvē trūkst? Meh.

Nav nekādas motivācijas kaut ko darīt. Kāda starpība, kur vienam nīkt — jaukā komunāldzīvokļa istabiņā, personīgajā dzīvoklī, dārza ieskautā privātmājā vai siltā pludmalē. Esmu tik garlaicīgs, ka man pat pašam ar sevi ir garlaicīgi, kur nu vēl citiem cilvēkiem ar mani.

It kā zinu, kādus soļus būtu jāsper, lai mainītu manu dzīvi uz interesantāku, bet... neizdosies taču. Nekad nav izdevies.

Nu nekas. Pamazām, pamazām. Jo nekas slikts jau nav noticis — ēst ir ko, dzīvot ir kur, ko mugurā vilkt arī ir, veselība laba. Tā ka nav ko stresot. Ja man vēl izdotos sakārtot sevi tā, lai es varētu 8 stundas dienā jēdzīgi strādāt, tad es atrastos uz pavisam cietas zemes jau.

* * *

Cehā šodien jauks raksts — Reizēm labāk nevajag | Cehs.lv, pie raksta šī jaukā bildīte, kura visnotaļ ir pelnījusi būt manā cibā ar':

Vakar drusku ņuņņāju par apnikušo dzīvi. Alkohola iespaidā, protams. Vēl viens pierādījums tam, ka alkohols ir ļauna inde.

Dzīve ir interesanta. Tajā var atrast it visu — gan prieku un aizraušanos, gan apnikumu un garlaicību. Viena no garlaicīgākajām lietām, kura atrodama dzīvē, ir tie, kuri nepapūlas pacelt savas pēcpuses, lai kaut ko izdarītu vai redzētu, un īd par apnikumu.

Tu to nopietni, qgmr101?

Un vispār nedzeršana ir mazliet garlaicīga un maķenīt auksta. Un mazliet vientulīga.

alkohola iespaidā — ko tādu stulbu un jautru šovakar varētu padarīt!?

piemēram, iztīrīt izlietni un izmazgāt grīdu varētu būt ŠAUSMĪGI STULBI UN JAUTRI ahaha, ahahahhā, hahhh, kā putnupr raksta, "hh".

kolhozs ir šobrīd tukšs, manā rīcībā, forša sajūta, instinktīvi forša

Sestdienas pēcpusdienā Ķīpsalā bija tik skaisti un labi.

Bet šobrīd ir tik nežēlīgi garlaicīgi šajā lipīgi staignajā dzīvē bez iespējām kaut ko mainīt uz labo pusi.

Bez jelkādām motivācijām un vēlmēm, bez gribasspēka un iespējām, tikai ar dzīvniecisku vēlmi paēst, pēc siltuma, izdzīvot vēl mēnesi.

Šodien pamodos ap plkst. 14.00 ar īpatnēju sajūtu — "kā man šis viss ir apnicis, šis viss ir tik garlaicīgi". Nevis "es esmu slikts", bet "man ir garlaicīgi". Garlaicīgi izniekot manu laiku. Ļoti labi. Tieksme likvidēt garlaicību ir ļoti spēcīgs instinkts. Ko tikai cilvēki nedara, lai pārvarētu garlaicību — Everestos rāpjas, brauc ar močiem apkārt pasaulei, okeānos nirst.

Lielāko dienas daļu lasīju visādus interesantus, bet bezjēdzīgus un nevajadzīgus internetus. Endomondo joprojām tukšs, ne ar velo braucu, ne skrienu.

Aizgāju uz ex-darbavietu pēc algas nodokļa grāmatiņas un algas paziņojuma. Game over, tā sakot.

Rīt plkst. 9.00 man jāiziet no mājām, lai brauktu uz Slokas karjeru ar akvalangu nirt. Baigi agri, nezinu, kā to spēšu. Nu gan jau. Vismaz kaut kas interesants.