"prasītos kādi role modeļi, īsti, dzīvi, man pazīstami cilvēki, kuri būtu dzēruši antidepresantus vai arī gājuši pie psihoterapeitiem un spējuši izkļūt no depresijas for real"

Esmu īsta, dzīva, tikai neesmu pazīstama. Vispār Tu man esi bijis role model, tāpēc ka lērums Tavu ierakstu ir tādi, zem kuriem varu parakstīties. Viss noformulēts, ko esmu izjutusi pārāk bieži dzīvē. Bezjēdzības izjūta, prokrastinācija, nebeidzama cīņa ar sevi, ZB viens pēc otra...

Visu mūžu ir bijusi distīmija un droši vien turpinās būt (taču tagad zinu, ko darīt, lai neļauti tai sučkai sagrābt mani pārāk sāpīgi). Bija arī depresija. Un tagad tas, kāpēc ienācu ierakstīt. Man palīdzēja psihoterapija. Esmu viens no tiem, par kuriem iepriekš biju lasījusi. Nu, ka tādi ir. Kuriem palīdz. Un tagad zinu pieredzē, ka var palīdzēt. Turklāt nepagāja pat divi gadi (kas skaitās dikti ātri).