Tuesday, May 17th, 2011

Time	Event
12:17a	Beigtās rītdienas līķītis nospiež svabadā gara lidojumu Visvairāk šobrīd nomāc apziņa, ka savu jauko rītdienu es jau esmu nogalinājis. Nebūs jaukas rītdienas, jo, lai tāda būtu, bija jāiet gulēt plkst. 22.00. Bet nav zvanīts, ka būtu spējis aizmigt. No future. Ziemā biju izveidojis man dienas ritmu, kad cēlos mazliet pēc plkst. 5-iem. No rīta. Attiecīgi gultā biju jau plkst. 21. Un jutos labi. Tagad tas atkal ir izšķīdis. Laikam biju izdarījis kļūdu, pārāk ātri [at]sāku strādāt. Bet, tas atkal ir jautājums par prioritātēm. Darbs vienmēr ir labs. Darbs ritmizē, harmonizē, gandarījumizē. Tātad kļūda tā nav. Neiešana uz darbu nav risinājums. Been there, done that. Pagājušonedēļ. Kad vispār necēlās rokas neko darīt. Bet rokas taču bija tepat. Smadzenes arī. Tur kaut kas cits pie vainas. Tātad, jau tagad un te es varu izlemt, kā būs. Kas būs. Tikai ... baidos? šaubos? ka nesanāks? Bet... ja nu sanāk? Cilvēks jautājums. Cilvēks neproduktīvitāte. Cilvēks - vat ze faks. (Comment on this)
12:24a	Less is more Domāt mazāk. Fakti. Darbi. Skaitļi. Nevis miglainas pārdomas par būšanas [bez]jēgu. Don't panic. (Comment on this)
12:36a	Reālistisks pozitīvisms Pieleca. Mans prāts visādās reālās dzīves situācijās pēc noklusēšanas sintezē domu: "Te tagad ir grūti, vajag sakost zobus un izturēt". Tipisks melanholiķis pie vārdiem "grūti", "vajag" un "izturēt" turpat arī paceļ ķepiņas un laižas dibenā. Pareizais teikums ir: "Te var atrast ir tik daudz jauka un interesanta! :-)" Kaut kā forši būtu atcerēties, ka ir iespējams visu laist caur pozitīvo prizmu, nevis caur negatīvo filtru. Prātu noķert aiz rociņas un palaist pa to taciņu, kas apzīmēta ar "+" zīmītēm. celies pieminētā ticība sinepju graudiņa lielumā — pat ar tik pietiktu atliku likām. Ar smaidu pat paskriet ir vieglāk (esmu pārbaudījis), droši vien arī dzīvot :-) — — — UPD. Piemēram, ko pozitīvu var saskatīt faktā, ka šodien pa lielam laiks notrallināts, lasot internetus? Lūk, pozitīvās lietas: 1) man ir pieeja internetiem — šai milzīgajai noderīgas informācijas krātuvei (ja to lieto prātīgi, konkrētu lietu meklēšanai un atrašanai) 2) es esmu sapratis, ka tā darīt nevajag; esmu pierakstījis, ka tā darīt nevajag, un tā vairs nedarīšu! Tādā veidā esmu konstatējis, ka šodiena patiesībā ir lieliska! Tā man ir devusi Atziņu. (1 Comment | Comment on this)
12:37p	Otrdienas rīts, nogulēts un sarežģīts Aizmigu ap plkst. 2.30 naktī. Pamodos/piecēlos plkst. 10.58. Abus modinātājus, kuri bija uzlikti uz plkst. 8.00 un 8.20, nogulēju. Dzirdēju, piecēlos, lai tos izslēgtu (pilnīgi automātiski, es pat neatceros, kā to darīju), un gulēju tālāk. Tagad pusotru stundu vienkārši kaut ko čakarējos. Duša. Visādi sīkumi. Ābolu nograuzu. Vai divus. Iešu uz darbu. Jāpamēģina pastrādāt. Ja jau varu sarakstīt tādus palagus, kā vakar šeit cibā, tad jau dažus desmitus vai pat simtus kōda rindiņu arī varu. Tā tam vajadzētu būt. Galu galā, garlaicīgu atlūgumu katrs var un māk uzrakstīt, bet kaut ko izdarīt, uzprogrammēt tomēr ir interesantāk :-) Runa jau nav par darba stundām, uzskaitēm, latiem un tā... runa ir par to, ka ir taču interesanti skatīties, kā uzrakstītais kods darbojas! Viss pārējais ir sekundārs. Pa ceļam paēdīšu arī pusdienas. Brokastpusdienas. — — — Vispār, otrdienas ir daudz grūtākas par pirmdienām, jo pirmdienās vismaz ir šoks. Otrdienas rītā prātu saudzējošā šoka nav. No otras puses, nekāda lielā grūtuma jau nav. (Comment on this)
12:56p	Cikls: break. I need. Es te tā pie sevis domāju, kā lai atkal sakārto dienas režīmu? Varētu mēģināt šodien ilgi darba vietā nesēdēt, atnākt laicīgi mājās, nogurdināt sevi fiziski (velo, hanteles, citi vingrinājumi), tad dažas stundas ļaut prātam nomierināties, un aiziet gulēt ap plkst. 22.00. Un rīt piecelties normālā laikā, ap plkst. 7... Kaut kā taču jāizkļūst no šī [vēlās celšanās — vēlās gulēt iešanas — vispārējas paš-neapmierinātības] cikla. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es taču varu arī normāli dzīvoties. Vēl pirms divām, trijām nedēļām varēju. Un bija labi. — — — Otrs variants, — neiet vairs uz darbu (aiziet prom), gulēt tumsā... skatīties, kā kontā strauji rūk nauda... kad naudas kļūs mazāk, krist panikā un darīt kaut ko muļķīgu... Stulbi. — — — Pietiks domāt par šīm lietām. Apnika. Gribas kaut ko jautru, saņemšos un tomēr iziešu laukā no dzīvokļa :-) (Comment on this)
8:01p	I c u, u c me not (and other way around) Par redzēšanām runājot. yulungu nepamanīju. Biju apdullis no McDonalds saldējuma. Toties, pa ceļam uz darba vietu, tā ap pusdienaslaiku, redzēju devourčegu (vismaz, ļoti līdzīgu persōnu), kaut kur apmēram Ģertrūdes (nu, vai tajā rajonā) ielā kātojam Brīvības ielas virzienā. Tāļi bija, jamam austiņas uz ausīm, otrā ielas pusē, mašīnas, tāpēc nebļāvu ^___^ (1 Comment | Comment on this)
8:35p	Griesti dabūs āķus, āķīšus Svētdien pakrāsotie griesti patiešām izskatās labāk. Jebkurš mēsls, kuram uzklāta svaiga krāsas kārta, izskatās pēc konfektes. Viena no lielajām pasaules gudrībām. Tas mani uzmundrina un iepriecina. Tūlīt saskrūvēšu āķīšus un piekāršu spuldzītes, tā lūk! UPD. Fōnā uzliku Pērkona dziesmas ar Veidenbauma vārdiem ^_____^ nu fsjo, es esmu uz viļņa!!! "Tuma un migla pasauli sedz mūžīgas rūpes dzīvē tik redz velti ir strādāt veltīgs ir darbs galā tad zemē grauž tevi tārps", yo! (1 Comment | Comment on this)
11:43p	Elektro ne-fail / not yet e. win Kā par brīnumu, vadu vilkšana un āķīšskrūvēšana beidzās nevis ar milzīgu katastrofu, bet tīri normāli. Tiesa gan, tagad manu istabiņu apgaismo 2 spuldzītes, nevis 3 vai pat 4, kā plānots (apnika šodien ņemties). Procesa vidū man radās šaubas, vai manas izdomātās spuldzīšu atrašanās vietas ir labas un pareizas; bailes, šaubas, neticība. Bet tad vienkārši turpināju, kā biju iecerējis. Sanāca mēreni kroplīgi, kā jau vienmēr. Bet spuldzītes spīd. Tas ir galvenais. Šobrīd nez kādēļ ļoti ļoti ļoti ĻOTI bļ*e niez āda. Ieiešu dušā. Varbūt palīdzēs. Duša. Manai ādas niezei. Aiziet pāriet. Kopumā jauki pavadītas divas stundas. Vislabāk bija tad, kad spīdēja tikai viena spuldzīte, bardaks nekrita acīs tik ļoti :-D — — — Es tā padomāju par depresīviem cilvēkiem. Man liekas, ka viņus vajag nošaut, lai nemokās. Jo nevar saprast, ko ar viņiem darīt, kā palīdzēt. Viņi vienkārši ir attention whores un speciāli sadrūmst, lai tikai viņiem kāds pievērstu uzmanību, jo ne ar ko citu izcelties viņi nespēj. Oh wait :-D — — — Tagad iešu siltā dušā, pēc siltas dušas labi nāks miegs. Gulēšu labi. Tā būs. — — — Mani malējā laikā brīžiem māc bailes un šaubas par manu nākotni. Es patiešām nezinu, kāpēc tā — nekas taču neliecina par to, ka man būtu šobrīd nestabils dvēselisks stāvoklis ;-) Alkohols pret šādām muļķīgām nepašsajūtām labi palīdz, bet, tā kā esmu apņēmies līdz 13. jūnijam to nedzert, tad nu vienkārši rezignēti domāju par to, ka nav jau vērts uztraukties par to, ko nevaru mainīt, un nomierinos :-) (Comment on this)

<< Previous Day

2011/05/17 [Calendar]

Next Day >>