Sunday, May 30th, 2010

Time	Event
12:10a	Ir tā, ka naktīs manī ieslēdzas tā sajūta, tas dziļums, ka es visu it kā saprotu un zinu. Bet es esmu dienas cilvēks — produktīvs es esmu tikai tad, ja esmu izgulējies, piecēlies ap plkst. 7 — 8, un tā. Tāpēc nakts mani māna, sola, bet nepiepilda. Viss svarīgais manā dzīvē tomēr notiek dienā. Nakts ir viltīga: tā mani piesaista; mēģina mani atturēt no gulēt iešanas un vienkārši plūst... ar ko tas beidzas: tas beidzas ar sabojātu nākamo dienu, neko vairāk. Bet nenoliegšu — šim naksnīgajam reibumam ir savs šarms :-) UPD. Un ja naktī skan tiek lieliska mūzika no Radio naba, kā tagad... ar šo jauko diktōra balsi... mhhhmmmm (labsajūtā murrāju). Man jāiemācās sava nakts, melanhōliski pasīvā puse, padarīt produktīva, rezultatīva, Hammerschlag’iska! Jo tur kaut kas ir. Bet kas? UPD2. Viņi stāsta, ka 4. jūnijā Nabaklabā būšot līdzīga mūzika... (Comment on this)
12:27a	Es nekur neiešu, kamēr nebūs beidzies Skaņu konstruktōra raidījums. Jo tā ir viena no manas dzīves baudām. Es varētu skriet gulēt... bet... tad es savā dvēselē atkal norautu kādu no tiem bezgala smalkajiem, taču tik svarīgajiem pavedieniem... Un man drusku — pamatīgi — sāp tas, ka es neveltu laiku svarīgajām lietām; ka es nekolekcionēju manu mirkļa izjūtu mūziku, nekrāju interesantus tekstus no internetiem, nevācu cmukas bildes no viskautkurienes... Tas izslīd man caur pirkstiem un pazūd. Un es nevaru nevienam to parādīt — tikai pastāstīt — bet vārdiem nau jēgas; vārdi melo. Visi tie mazie priekšmetiņi, mūziciņas, bildītes... tas ir tik svarīgi — ja tas ir; tik svarīgi komunicējot ar citu cilvēku, ir nevis pastāstīt par kaut ko, bet parādīt, iedot, pieskarties.......... (3 Comments | Comment on this)
12:33a	Ak tā, tas pieminētais mūzikas pasākums ir „Precious moments” nabaklabā, 4. jūnijā, plkst. 19.00 :) No vienas puses, man patīk lēkāties un ārdīties; no otras puses — visi šie ambienti un elektrōakustikas... es no viņiem vienkārši kūstu :) No trešās puses, lēkāšanai vislabākais ir industrial. Šovasar es izbaudīšu tos visus :-) Kāpēc ne šovakar? Jo man izbaudīt traucē nepadarītie darbi. Un es padarīšu darbus, jo zināšu, ka tas ir vajadzīgs tāpēc, lai izbaudītu... Jā! HAMMERSCHLAG! Un tagad — mājās (jocīgi, ka vietu, kur nakšņoju 3 nedēļas un pēc 5 dienām vairs manis tur nebūs, saucu par mājām....)! (Comment on this)
12:45a	Bet kā baudīt ambienta mūzikas pasākumus? Ar prodigū un industriāļiem viss skaidrs: tik lēkā. Bet ambientismos viss izskatās tik tupi, bars cilvēku ar truliem ģīmjiem mēģina izliekties, ka viņus tas viss interesē un viņi te ir ar kaut kādu nolūku un mērķi... Bet kā... tas nau pareizi; bet kā īsti darīt un ko? Varbūt nabaklabā būs savādāk! Es ko gribēju pateikt — ambientismos parasti baudu gūst tikai skaņraži, un tā izskatās, ka par klausītājiem viņiem ir vienalga, klausītāji var būt, var nebūt... Kaut kā tā. Ha ha, līdzīgi kā rakstīt sviesta cibā :D (Comment on this)
2:25a	Plkst. 2.25 — gulēt, aizmigt. Hallelujah! (3 Comments | Comment on this)
8:17p	Aņa Delovejevna par pašpublisko ķidāšanos Reku deloveja_kundze kruta uzblieza par “sevis publisko ķidāšanu”! Iespraužoties par sevi (mani): es uz tādu mērķi eju — pilnīgu atklātību —, bet tas, protams, prasīs laiku. Daudz laika. Ir jau visādas lietas, kas attur; piemēram — kad vienkārši ir slinkums uzrakstīt :-D (Comment on this)
8:46p	Iepist no kājas nevainīgajiem eņģelīšiem Apacis reāli iededzināja par šķiršanos: “Можно как нибудь так сделать, чтобы я не читал постов про разводы? Ангелы, блядь, невинные, жертвы вечные. Хочется взять и уебать с ноги.” Nu, mums — man un soon-to-be-ex-sievai — tā nau. Bet vienalga ņirdzu par to teikumu :-) Vispār šo frāzi “Ангелы, блядь, невинные, жертвы вечные. Хочется взять и уебать с ноги.” var lietot nū ļoti daudz situācijās, kad kāds attaisnojas, nu tur mūsu politiķīši kaut vai :-D Rādio naba stāsta, ka bārā Aptieka tūlīt sākšot spēlēt Bērnības Milicija!!! Bļin... vot zobu dodu: vēl pēc dažām nedēļām es, izdzirdot tāda veida ziņas, šaušos kā raķete! (Comment on this)
8:57p	Pļaut zāli Čaka ielas nama (kurā es dzīvošu apmēram līdz 4. jūnijam) iekšpagalmā ir mauriņš, maziņš, apmēram 6 x 6 metri vai tā. Un viens vīrietis šo mauriņu reāli kopj. Labi kopj, ļoti smuks mauriņš. Šodien redzēju, kā viņš pielīdzina zālīti ar ... kaut kādām rokās turamajām šķērēm, nelielas, mazliet lielākas par parastajām kantoršķērēm!!! Es biju like — OMG! Es esot tas ar zajobiem, ja? :-D Bet kāpēc es rakstu par to zālīti, es rakstu tāpēc, ka cibā pēdējā laikā frāzes like “pļaut zāli”, “zāles pļaušana”, “šodien pļāvu zāli”, “zāle nopļauta” parādās uzkrītoši bieži — un izskatās, ka runa patiešām ir par mauriņiem! (2 Comments | Comment on this)
9:22p	Uzkopšana un gatavošanās pārvākties Šodien uzkopu Čaka ielas dzīvokli: — sasūcu putekļus — iztīrīju sanitāro tehniku: izlietne, duškabīne, tualete — noslaucīju virtuves iekārtu — kaut cik sakārtoju drēbes, lai vieglāk samest kastēs sapakot Sarunāju ar G., viņš palīdzēs man pārvākties uz jauno dzīves vietu. Viss notiek ^_^ (3 Comments | Comment on this)
10:28p	Skriešana 2010. gada 30. maija (svētdiena) pusdienas laikā — PUSMARATŌNS! ES ŠODIEN NOSKRĒJU PUSMARATŌNU (21 KM)!!! Pirmo reizi mūžā!!! Tātad: — distance: 21 km — laiks: 1 stunda 50 minūtes — vidējais ātrums: 11,45 km/h — diennakts daļa: plkst. 12.00 — 14.00 * Skrēju Mežaparkā pa CitySport Nike+ “Bauda skriet Mežaparkā” treniņu trasi, tā ir 5 km gara ar attāluma atzīmēm ik pēc 250 metriem. ** Gaisa temperatūra 18 grādi, debesīs baltie (gubu) mākoņi, kas apmēram 50% laika aizklāja sauli, neliels, vēss vējiņš: ideāls laiks skriešanai. *** 1h pirms skriešanas apēdu banānu un 2 tējkarotes medus uz sausmaizītēm un izdzēru no 1 citrōna izspiestu sulu, vairāk neko. Tīrā veidā man medus liekas nedaudz par saldu, bet uz tādas kraukšķīgas sausmaizītes ir pats labums. Medus ir daudz labāks par šokolādi, vēlreiz saku paldies minikin par medus ieteikšanu ^_^ **** Skrējiena laikā dzert negribējās. Tā nu arī neko nedzēru. Nebija jau arī, ko dzert :-) — — — 1. Sākotnēji biju domājis skriet 2 apļus jeb 10 km. Noskrējis 2 apļus, jutu, ka gribas vēl skriet... un skrēju :-) Jau 3 apļa sākumā zināju, ka būs 4 — ierunājās iekšējais velniņš. 2. Kā jau biju lasījis (laikam pie Ogļu vīra — Oreman’a), pēc apmēram 40 skriešanas minūtēm, ap devīto kilometru, kaut kas mainījās organismā: uz pakauša brīžiem parādījās zosāda, iekšējie orgāni kļuva tādi kā cietāki, sāku tos just (bet ne sāpīgi); vispār izjūtas kaut kā mainījās. Interesanta sajūta. 3. Tā reāli pagrūtāk kļuva apmēram ap 18 km, kad sāku just arī gūžu locītavas :-) 4. Īsti nomocījies nejūtos, piemēram uz 5 stāvu uzkāpu mierīgi. Jūtu ceļus — jo mans solis nav īsti pareizs, tas ir pārāk smagnējs, pārāk daudz uz papēdi. Domāju, ka ar laiku solis noslīpēsies un kļūs mīkstāks. Reāli domājot — ja nebūtu atsperīgie skriešanas apavi, es nekur tāļi nebūtu ticis ar tādu soli. Tehnolōģijas strādā! — — — Ko tagad darīt, kā man tagad būt? Pieteikšos uz pirmo 1/2 maratōnu, uz kuru varēšu tikt, un man būs oficiāli apstiprināts rezultāts. Citādi es vienkārši neticu pats savām acīm un izjūtām! Es, kurš skolā mocījās ar 1800 vai cik tur metriem un arī pārējās skriešanās; es, kurš nebija skrējis 10 gadus; es, kurš skriet sāka tikai apmēram pirms mēneša! Un 21 km. Neticami! Vispār šie fiziskie vingrinājumi padara mani pazemīgāku — es saprotu, ka rezultāts nav īpaši augsts, salīdzinājumā ar citiem; taču šī ir pozitīva pazemība, jo es redzu, ka ir kur augt, un šī augšana pamazām arī notiek :-) (6 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2010/05/30 [Calendar]

Next Day >>