Nu re, cik daudz pozitīvu emociju :)
Tāpēc jau tie kolektīvie skriešanas pasākumi ir tik forši! :) TĀ uzlādē!
No rezultāta viedokļa - lielā barā tiešām grūti skriet, tādēļ, ja grib personīgo rekordu, vislabāk ir mēģināt ielīst kaut kur priekšā :D Bet rezultāts jau Tev ir labs priekš pirmajām sacensībām arī ar visu nesteidzīgo skriešanu, un galvenais jau ir tās emocijas! :) Bet to jau Tu pats zini.
Un vispār man liekas, ka skriešana nav tik ļoti kaut kā pierādīšana kādam citam, cik ļoti - pierādīšana pašam sev, sevis pārvarēšana, sevis pārsteigšana ar to, ko Tu vari izdarīt (tas ir mans subjektīvais viedoklis, protams).
Par pusmaratonu runājot - noteikti iesaku pamēģināt. Garā distance patiešām ir kaut kas atšķirīgs, jo tajā tiek patērēti daudz lielāki garīgie (ja tā var izteikties) resursi. Kaut gan, protams, arī īsākas distances ir ļoti interesantas un prasa koncentrēšanos un pašiedvesmu. Tās pat nav salīdzināmas, manuprāt, jo katrai ir savs skaistums :) Bet par to, kā var noskriet maratonu, es vakar diezgan ilgi domāju un nespēju to saprast... Manā uztverē tas robežojas ar cilvēka spēju robežu.
Ja tiešām esi apņēmies noskriet pusmaratonu jau šogad, lielākie gaidāmie ir Ventspils pusmaratons (ir arī mazā distance, 20. jūnijs), tad Kuldīgas pusmaratons (kaut kad augusta sākumā, ir arī īsā distance) un Valmieras maratons septembra beigās (ir maratona, pusmaratonu un satelīta distance (~minimaratons)). No šiem ieteiktu Valmieru, jo 1) būs laiks prātīgi sagatavoties 2) būs vēsāks laiks un skriet būs ne tikai vieglāk, bet arī patīkamāk 3) šogad Valmierā skrējiena trase tiks veidota bez kalniem (atšķirībā no pagājušā gada), līdz ar to gaidāms patīkams skrējiens :)
Un skriešanas solis :) O! Tas ir ļoti svarīgs! :)