gordejevas intervija ar mākslīgo intelektu

Pienācis tas brīdis, kad nevis tu bērniem dāvini Lego ziemassvētkos, bet viņi tev.
(dabūju Williams F1 formulas modeli, ļoti priecīks).

aukstā zupa - nedz krējums nedz kefīrs

ņabis

sīrups benediktīnu, apelsinu daiviņas lobitas, rozīnes, var būt kadam fenhelis, kanēļa standziņa, arbūzs, melone, zemenes, mellenes

sanāk brīnumains punšs bez burbulīšiem

sakot, ka jagriež pēc mazākā vienuma, tad nu lūk, mellene .... un sanāk rassols ar ņabi

a ja čultu grib redzēt īstus meiteņu ieročus ne rozā, moš virtuvē ieskatīsies, vai maskulīnisms neļauj tālak par tualeti tikt?

Priecīgus Ziemassvētkus, mīļie! :) Paldies par to, ka Jūs esat šeit.

laiks ir stiepta vērtība - einšteins;-)

nekur tas tā neapstiprinās kā traķenē pašā augšēja stāva gaidot rindā pēc ieroča atļaujas .... tas stiepjas kā gumija un neapstadināmi tu jūties vecāks ar katru sekundi

pēkšņi vis virmuļo un burbuļo, jo vienai narkomānei ir viedoklis kā urīna analīzes jānodod ... to dzird viss koridors - pēc kārtējās metadona devas, cik nu es saprotu


tiešām tos trakos un slimos no tiem, kas tikai pēc izziņas, ka nav uzskaitē nošķirt nevar ... tagad labi, visādas e-veselības un dakteru kabineti internetos - rindas pagātnē, bet atmiņas paliek - un psihiatrs, kuram pietiek ar vienu salikti pakārtotu teikumu - par ko jūs strādājiet /stāvu zemāk otrā pusē/

tagad tas sūda ai lien no katra pakša laukā, jau tāda sajūta, ka ne es pārvaldu savu smartfonu ....

un kāds vēl gudri pamāca, nevajag labdien teikt sākumā un paldies beigās, tas elektrību tērējot - zeķes jums mutē, nemazgātas

kurdi karo sīrijā, tai skaitā sievietes
kurdi var uzturēt valstiskumu - elektrību ko nogrieza jaunais režīms /sametās burtiski kvartāls pēc kvartāla un ieraka zemē/, atkritumu izvešanu, pārtiku un ūdeni, sanitāriju

sūdi gazā to nespēj, viņiem žīdi jāgnobī .... un dumjie žīdi to dara viņu vietā, burtiski savāc atkritumus .... atkritumus no atkritumiem

esiet kā kurdi, neesiet kā daukšte, kas televīzijas ekrānā histēriski kliedz, nē karaklausību sievietēm .... domājam kā kurdi

delfi-wdf-titulraksts: "Ziemassvētki bez Jēzus dzimšanas ir kā smiekli bez iemesla", atgādina Lietuvā cienīts argentīniešu priesteris

vēl nav Ziemassvētki, bet ir notikuši jau tik daudz labi brīnumi

Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.

un politiķi meklē nosūknēt naudu kā maukas pimpi

un viņiem sanāk ;)

https://nra.lv/tautaruna/citi/509772-divi-miljoni-pr-kampanai-sabiedriba-soka.htm

es jau jūtos izdrāzts - pat uz vēlēšanām iet nav obligāti ;)

Rakstu tekstu, kurā ir minēti influenceri. Skatos uz piedāvātajiem dažāda neveikluma līmeņa latviskojumiem (ietekmētājs, sliecinātājs) -- nu nav, nav. Lai kāda ir vārda burtiskā nozīme angļu valodā, nevaru atbalstīt ideju, ka ietekme vai spēja panākt, ka kāds nosliecas par labu kaut kam, ir viņu esence -- tas, kas šos sociālajos medijos aktīvos "reklāmstabus" atšķir no jebkā cita. Bet vienlaikus kaut kādā līmenī jūtos kā tāds kā valodas nodevējs, kas gatavs akceptēt anglicismu kā ērtāko risinājumu tā vietā, lai piedāvātu jēdzīgu apzīmējumu latviešu valodā.

Savukārt no otras puses -- mums ir veselas nozares, kur oficiālie termini ir tieši tikpat primitīvi pārcelti no kādas citas valodas, un valodniekiem tas acīmredzot ir šķitis ok.

ārā saulīte un zilas debestiņas un es klausos Hildegardi Bingenu un ir ļoti skaisti. + prokrastrinēju atskaiti, kam jābūt gatavai 29.12. un gribu iziet ārā.
visādi citādi -
pagājusī nedēļa bija diezgan intense, bet lielos vilcienos -
* bijām uz Auksto ledeņu pirmizdrāzīti cirkā. man so so, bet es arī neko baigi negaidīju - gāju zocializēties un apmierināt ziņkāri pēc visa ko biju dzirdējusi no komandas. trausla kundzīte gados, kas sēdēja blakus, pēc izrādes piecēlās, iebāza savu seju manējā un noteica "ja šis ir cirks, es esmu Anglijas karaliene". pēc tam bija forša KVFR ballīte/Kl dzd, kurā uzstājās brīnišķa grupa - Grupa tramvajs.
* dabūju pirmo ZSV dāvānu - Hildegardes Bingenas "Ordo Virtutum" - ļoti krāšņs izdevums.
* nākamā diena bija ļoti gara un nogurdinoša - darbiņā bija tirdziņš un pēc tam danču vakars, kurā dažas kompānijas uzvedās diezgan nekultūrāli.
* saulgriežu saulrietā iegremdējos Niedrājā. pirms tam izcīnot mega kauju ar sevi (par to cik ļoti negribas), toties pēc tam - instantly sajūtoties MEGA LABĀK.
* vakar bija darbinieku ZSV, kuros varēja "taisīt" sev traukus ar visādiem smukiem dekoliņiem. tas bija tik jauki un nomierinoši, varētu vairākas dienas no vietas to darīt.
* Volvo brīžam met paziņojumu, ka dzinējam samazināta veiktspēja un negrib kustēt uz priekšu.
* VKB pirmo reizi dabūja piķi KKF NVO atbalsta konkursā. priekšniece ir sniegusi gadiem. forši! vienīgi vairāk nekā 2x mazāk kā prasījām un mēs neprasījām daudz.

taga atliek pārdzīvot ZSV pasēdēšanu maratonu. un UZRAKSTĪT ATSKAITI.

Mani nakts murgi ir pacēlušies jaunā abstrakcijas līmenī. Es pamodos, un vairs nevarēju aizmigt no sapņa, kur kāds random ļaundaris vajāja random bērnu, kuram mēģināja palīdzēt kāda random sieviete. Pamodos es tajā brīdī, kad sievietei un bērnam diez ko labi neveicās ar bēgšanu, un ļaundaris sāka dauzīt ārā stiklus telpai, kurā bērns ar sievieti bija paslēpušies. Man uz šo situāciju bija kaut kāda perspektīva, bet pēc visa spriežot nulle klātbūtnes. Kaut kāds pats savu murgu dokumentālists, kurš atrodas kameras šai pusē, un nespēj iejaukties. Varētu jau nodarboties ar sevis pseidošrinkošanu, un meklēt sevi bērnā, sievietē vai ļaundarī, bet man ir sajūta, ka tā ir tīra apziņas plūsma par to, ka dzīvē eksistē sliktie spēlētāji, un viņi dara lietas, kas nav ok, un es nespēju salāpīt visu pasauli. Nav nekas tāds groundbreaking, bet tāpat kaitina, ka tas traucē normāli izgulēties.

Man negribētos savā cibā ierobežot iespēju nepazīstamiem cilvēkiem man iebilst, jo man primāri interesē kāda viedokli saprast, ja tur, protams, ir ko saprast, bet šī ir arī mana telpa, kuru man nav intereses pārvērst par publisko izgāztuvi. Mani ir ļoti grūti nokaitināt, bet es redzu, ka šī mana īpašība ir kaitējusi šai vietai. Man šķiet, ka es beigšu tolerēt arī tos, kas uz šejieni nāk tikai savā manjakālajā fāzē, lai gan ir gana adekvāti vai vienaldzīgi pret manu personu pārējā laikā. Es ne no viena nesagaidu spēju uz paškritiku, bet cilvēki ar hronisku empātijas trūkumu šeit nebūs velkomēti.

uveida akmens krāvumi pa visu mežu

tīrums bija zemnieka, mežs muižnieka

tā radās īpatnējais kurzemes būvniecības stils

pamati augsti, mūrēti no laukakmeņiem, māja zema, bet augstu jumtu, segtu ar salmiem

atgriežamies pie pokaiņu meža, katru pavasari vāca akmeņus tīrumā un uz mežu noveda izgāzt - ta kā no ratiem izgāza tā palika eteriski mistiskie u veida krāvumi

Es esmu bēdīga, jo nupat uzzināju, ka ir nomiris Kriss Rī un Valts Kleins. :(
Es nekad neesmu bijusi tā, kas ļoti fano par slavenībām, grib par visām varītēm dabūt fotogrāfijas, autogrāfus u.t.t. Bet nu viņi abi bija manā īsajā listē ar slavenībām, ar kurām es būtu gribējusi pakomunicēt dzīvajā. :(

Es atceros, kā bērnībā es vienmēr domāju, kas prot tik skaisti nofotografēt tās sievietes uz žurnāla "Santa" vāka. Un tas bija Valts Kleins. Es atceros kaut kādu viņa interviju radio, kur viņš teica "Esiet mīlestība". Atradu pat savu ierakstu par to - http://klab.lv/users/missalise/525174.html .

"Driwing home for Christmas" ir mana absolūti mīļākā Ziemassvētku dziesma, tā vienmēr ir pasaka un stāsts un kupenas gar ceļa malām un mīļie, kas gaida mājās, siltās gaismiņas māju logos. :(

http://klab.lv/~missalise/653562.html

Savā sirdī gandrīz neiespējamo sapņu sadaļā es vēlējos šos cilvēkus satikt dzīvē. Nu tie jāpārceļ uz pavisam neiespējamo sapņu sadaļu. :(

Bet lai viņiem tur - otrā pusē - gaiši. Ir taču labi, kā viņi ir nodzīvojuši tādas dzīves, ka par viņu aiziešanu skumst daudzi, kurus viņi nekad pat nav satikuši...

Kaut kad sagribēju attaisīt Cibu, bet viņa - out of service. Laikam fjokla ar savu skaļo atpakaļatgriešanos kaut ko salauza :D Sabēdājos, ka liela daļa manas dvēseles, kas te ielikta, pazudīs nebūtībā. Gluži kā mana tīņu dienu fiziskā dienasgrāmata, ko nekādi nevaru atrast, un tagad nožēloju, ka neiznīcināju personīgi. Tajā rakstīju visu, bez filtra, tikai sev. Un vēl atceros, kā kūmiņš teica, ka sadzedzināja savas un es vēl pie sevis padomāju "ak dievs, sadedzināt? NEMŪŽAM!!!". Njā.

Nu vārdu sakot, Ciba atkal kaut cik darbojas, bet sapratu, ka te galīgi nav nekādas mūža garantijas, tāpat kā maniem blogiem, kas ir bijuši blogiem.lv, myspace.com, utt. Vesels lērums, kas zudis nebūtībā.

Sāku meklēt alternatīvas - un atradu jauku lietotni Diarium, ir gan uz app, gan datorā (datorā 15 eur mūža licence) un vēl var sinhornizēt ar mīļāko mākoņkrātuvi pēc izvēles. Tad nu brīvdienas pavadīju, pārkopējot manuāli katru savu Cibas ierakstu, no visiem žurnāliem (arī alter-ego :)). Sanāca absolūti negaidīts trip down the memory lane, gan par labām dienām, gan par sliktām, gan par to cik traks tīnis biju jaunībā. Maksimāliste :)

Un vispār ārprāts, sāku Cibu pirms 20 gadiem!!! :o

Un tā ir daļa no manis, tas, kas mani, līdz ar citiem dzīves notikumiem līdz šim brīdim, ir veidojis par to kas tagad esmu. Un ir labi, labi sanācis :) Man pašai prieks par to, kur esmu, un kā izaugusi - pat ja līdz šim brīdim vajadzēja vairāk gadus nekā es būtu vēlējusies.

Vārdu sakot, dublēšu ka šo ierakstu savā dienasgrāmatā, turpināšu meklēt savu veco, fizisko, un apsolīšu sev, ka rakstīšu biežāk. Nu vismaz reizi mēnesi - jo kā savādāk pēc tam pašreflektēt?

Gribu bezrūpīgas vasaras, kurās vienkārši vaibot ar kādu un klausīties mūziku, nu gluži kā šajā videoklipā. Un cik ļoti šie dziesmas vārdi ir mana Tēvreize:

zeltā tev tikai lietutiņs

jebal, izbaudi