Šodien kaut kāds slinks un pikts garastāvoklis, varbūt bik apaukstējies pa vakardienas dārza ballīti (ā, un šorīt brokastīs apriju vienas aizdomīgas kūkas pārpalikumus – labāk nebūtu ēdis, vēders mazliet protestēja, jau vakar tak tās ogas neizskatījās labas, bet nu neko (iet gūglēt “vai pelējums ir kaitīgs”) (bērniem to kūku nedevām, tā bija aizķērusies ledusskapī no iepriekšākas ballītes).

Meita gan šodien gribēja kaut kur ciemos, bet kur nu vairs, vesela nedēļa jau bijusi ciemošanās un viesošanās pilna. Tad nu tādi pikti un nosaluši braucām uz Baronielas bērnu rotaļlaukumu (11 km vienā virzienā un sanāk braukt gandrīz tikai un vienīgi pa izdaudzināto Rīgas velo infrastruktūru) – pie sevis jau priecājos, ka audzinu vēl vienu velobraucēju, lai būtu kompānija tālajiem nākotnes velobraucieniem.

Bet tagad skatīšos oriģinālos “Ghostbusters”, man nez kāpēc ir aizdomas, ka neesmu tos iepriekš redzējis, lai gan tik daudz kas par tiem redzēts/dzirdēts. Līdzīgi man ir ar Montiju Paitonu, piemēram, filmu par svētā grāla meklējumiem esmu tikai fragmentāri (un daudzkārtēji) skatījies, bet nez kāpēc ne reizi no A līdz Z. Lūgums nemest ar tomātiem un vecām olām.