Šonedēļ vēl 4000 km jāpieveic. Tagad nav miera, neguļās.

Rūpīgi visu apsverot, man šķiet, ka pēdējo reizi lidoju NATO samita laikā, kad bija ekstra brīvdienas un es aizšāvu pie bērnības dienu tikpat-kā-vecmāmiņas ciemos.

Šoreiz atkal pie vāciešiem, tikai šajā reizē — pastrādāt. (Tikai nevienam nestāstiet — konfidenciāla informācija!)

Daži no apsvērumiem, kas mani šai sakarā satrauc — kā nejauši nesākt runāt ar vāciešiem igauniski (manam pašreizējam valodu mikslim tā varētu būt reāla izpausme) un kā nejauši nepieminēt karu. :)

Sekojiet ziņām, laika ziņām, fōrskvēr čekiniem un jaunumiem tuvākajā frendlistē.