Godīgi sakot, man nav īsti nojausmas, kas no tā sanāks, bet lielākoties esmu visu izdarījis, tagad atliek gaidīt rezultātu (vai arī aprakstīt to Cibai, lai Cibas kolektīvais saprāts to pastāsta jau laicīgi).

Rītdienas garajam velobraucienam gatavojamies, pēc cīņubiedra receptes sagatavojot lielu daudzumu makaronu. Problēma tāda, ka cīņubiedrs nav klāt, līdz ar to es pirts apstākļos (karsti! mitrs!) eksperimentēju pats ar receptes dotajiem.

Savārīju divas pakas ar spageti lielā katlā. Biju visu gandrīz sabāzis katlā, kad sapratu, ka vietas tur ir par maz. Bet nu nekas, izdevās visu tur sastumt.

Tikmēr uzsildīju cepeškrāsni, atvēru olīvu bundžu un sakūlu divas jēlas olas.

Kad makaroni bija savārījušies, nokāsu ūdeni un pārkrāmēju tos cepamajā veidnē. Kā jau tas bija normāli paredzams, makaronu daudzums pārsniedza veidnes tilpumu, bet arī tas nekas.

Iemaisīju olīves, pārlēju ar olu, iestūmu krāsnī. Tagad cepas.

Kas no tā visa sanāks? Kā to pārvietot līdzi?

Cīņubiedrs bija pārliecināts, ka konsistence būšot tāda, ka to varēšot ēst bezmaz nenokāpjot no riteņa. Hmm.