Kad mēs dzīvojām ASV, ik pa laikam uzturējāmies latviešu kopienas sabiedrībā. Nu tās, kura pēc WW2 iebrauca, jo jaunākos iebraucējus parasti interesē max. ātri par amerikāņiem palikt. Vecajām tantēm bija kaudzēm aizraujošu stāstu par jauno dzīvi ASV pēc kara. Tur bija tonnām intrigu, vietējās draudzes (kuras patiesībā vairāk tādas kā kopienas, nekā draudzes, papilnam tajās draudzēs tādu (pus)ateistu, kuriem dieva vārdi neinteresē, bet interesē papļāpāt), kuras nevarēja kaut ko sadalīt un tad atšķirās, tas bija arī finansiāli aizraujošs pasākums, jo draudžu īpašumi lielākajās pilsētās bija simtus tūkstošus vērti. Latvieši, kuri citus apmeloja un vērpa sarežģītas interigas. Tad smalkie kungi un dāmas, bijušie augstāko aprindu pārstāvji, kuri nevarēja zemākas kārtas sabiedrību paciest.

Daudz interesanta materiāla. Latvieši ārzemēs jau paliek tie paši latvieši.