Priekšspēle. Šopēcpusdien pirms braukšanas uz dārziņu klausos, ka kaut kur "netālu" aiz sienas urbj. Nu, lai jau urbj, gan jau arī viņiem kādreiz apniks urbt. Steigā ejot pa durvīm ārā, līdzi paķeras tikai viens telefons, otrs paliek norakts zem nošu lapām līdz nākamajam cēlienam. Pie autobusa pieturas pirmais telefons nosprāgst pie pirmā sakaru uzņemšanas mēģinājuma, un turpmākās divas stundas es pavadu ne vien ikdienas gaitās (piem., laiski vērojot dažādu autobusu pasažierus, tā vietā, lai lasītu, piem., Toma Soijera piedzīvojumus), bet arī ik pa brīdim viegli stresojot, ka noteikti tagad sakaru neesamība kaut kā tiks izspēlēta nākamajos cēlienos. Ne velti veļikij, mudrij Čehovs teica to par bisēm un šaušanu.

1. cēliens. Atbraucam mājās, dzīvoklī tumsa, tikai portatīvais dators kaut ko midžina pēdējiem spēkiem. Brīdis pārdomām, tā un šitā. Telefona neviena nav, interneta nav, toties ir svece. Svece ir tāda analogā tehnoloģija, bet baigi labi noder. Kad svece sāk ražot gaismu, var atrast vienu telefonu. Kamēr portatīvais vēl pie dzīvības, pie tā var piespraust nosprāgušo vietējo sakaru līdzekli, lai varētu mazliet pazvanīties, bet nu kamēr šis lādējas, tikmēr jāzvana uz Eesti Energia no Latvijas numura (man pamazām rodas neiecietība pret automātisko atbildētāju robotiem). Kad tas ir izdarīts, ejam kāpņutelpā raustīt vaļā elektrības sadales kastes un pagalmā lūrēt uz kaimiņu logiem, vai citiem ir elektrība. Pagalmā satiekam vienu no mūsu kāpņutelpas tantiņām, kuru mēs vienmēr satiekam. (Nu, es nezinu, viņa vienmēr kaut kur iet, vai?) Viņa jau zina, ka kam tur vēl bijusi pazudusi elektrība, un zina, kuram no kāpņutelpā piespraustajiem numuriem zvanīt. (Karoče, Voloģam.)

2. cēliens. Es vēl nepaguvu visu dzīvi pārrunāt ar tanti, kad jau atnāk Voloģa reizē ar mūsu blakusdurvju kaimiņiem. (Nepagāja ne cik-tie mēneši, kad ieraudzīju šamos, kas mums aiz sienas dzīvo. Nez, tie ir tie paši, kas ir diezgan skaļi seksa laikā?) Pēc kāda brīža noskaidrojās, ka kaimiņiem telekomunikāciju provaiders Elion (a ļa Lattelecom) vilcis TV kabeli vai ko tamlīdzīgu un urbis durvīs caurumu. Voloģa atslēdza papildu drošinātāju kasti, kas parastajiem mirstīgajiem nav pieejama. Gaisma ir, gaismas nav. Dažās istabās gaisma ir, virtuvē un nužņikā nav. Neko daudz vairāk Voloģa izdarīt nevar, bet viņš zina, kur dzīvo elektriķis (blakus poģezdā).

Kamēr Voloģa iet pēc elektriķa un kaimiņi zvanās ar Elion, tikmēr liriska atkāpe. Arī man "savā laikā" Elion interneta džeks izrādīja pārsteidzošu nekompetenci elektrības lietās, pilnībā pārliecinot mani, ka es ne tuvu neesmu sliktākais elektriķis, lai gan no elektrības neko nejēdzu, godavārds. Nu jau vairs detaļās neatceros, bet atmiņā ir palicis, ka Elion tīkla ierīkotājs izveica "facepalm" cienīgas darbības, nejauši atslēdzot mūs no elektrības un pēc tam ierosinot visādus absurdus risinājumus, kur patiesībā bija tikai korķi izsisti (nu nafig viņam tas bija jādara).

Elektriķis uzkāpa uz taburetes tur un uzkāpa uz taburetes šur, bet nekāda noderīga efekta no tā nebija.

Toties, gods kam gods, vismaz telefoniskais tehniskais Elion suports atkal parādīja pietiekami profesionālu attieksmi, paši uzmeklējot mani un noklausoties manu versiju par radušos situāciju, un solot risināt situāciju.

Nu, redzēsim. Ceru, ka šim stāstam būs arī normāls atrisinājums.

Tikmēr esmu pārvilcis šķērsām pāri dzīvoklim pagarinātājus, lai ledusskapis neskumst bez elektrības.
Un vēl es tiku pie Ļenas telefona numura. :)

Head ööd!