Šorīt gribēju nopirkt tēvam suvenīru — igauņu medalu, bet pārtikas veikala kasiere paskatījās uz mani ar skatienu "ciki ciki aļuļu" un nocēla manus aliņus no trases kases lentes kā tādus maziņos. Es jau tāpat biju sakautrējies, pērkot alkoholu pusdesmitos darbadienas rītā*, un tad vēl mani šitā samulsina. Labi, ka es varēju izlikties par ārzemnieku, kurš nezina vietējos alkohola tirdzniecības laikus. :)

Starp citu, sveiciens valmieriešiem, mēs te ripojam šobrīd cauri šai jaukajai pilsētai.

P.S. Turpinām ziņojumus par līdzbraucējiem. Pensionāri nu jau laikam kož, un ir palikuši mierīgi. Toties kaut kur tālu autobusa aizmugurē ir aktivizējies kāds lietuvietis, kurš kādam pa telefonu skaidro, kur viņš ir un ko viņš dara. Diezgan skaļi skaidro.

* Jā, jā, zinu - с утра выпил, весь день свободен.