Te viena cibiņa vakar žēlojas, ka palaidusi garām TV raidījumu, kurā viņu būtu varējuši redzēt.

Pāris reizes mūžā man ir gadījies nokļūt TV kadrā:
* kad 1980. gadu beigās tika atklāts veloceliņš no Zolitūdes uz Priedaini, tur notika kaut kāds atklāšanas brauciens, "kritiskā masa soviet-style", sacensības vai tamlīdzīgi; mēs ar tēvu arī tur braucām un tai vakarā "Panorāmā" mani uz kaut kādu sekundes daļu varēja redzēt pabraucam garām;
* vēlāk, 1990. gadu pirmajā pusē aktīvi trenējos riteņbraukšanā un nereti piedalījos arī sacensībās, dažas no tām rādīja LTV sporta ziņās, kur arī mani varēja pamanīt uz sekundes daļu garāmbraucot (atceros, ka viena tāda reize bija ar sacensībām pa Biķernieku trasi), nav gan bijis tā, ka es kādreiz būtu uzvarējis un tāpēc būtu pelnījis tikt intervēts, pat ne kādā reģionālā televīzijā ne;
* bet 2001. gada vasarā Rīga svinēja 800 gadu jubileju, visa Vecrīga bija piebāzta kā sardeles bundžā sardīnes konservu kārbā, bet man bija romantiskas attiecības ar kādu meiteni, kura dziedāja glaunā (ne lepnā) Rīgas korī, un es biju iefiltrējies viņas korī, un ar visu kori kāpu uz skatuves pie Brīvības pieminekļa — koncertu rādīja tiešraidē, un vēlāk man stāstīja, ka mani esot rādījuši tuvplānā, laikam biju starp soprāniem un apskāvis to meiteni. :) Taisnības labad jāpiebilst, ka es tiešām arī zināju tās dziesmas un apzinīgi dziedāju.

Degpunktā neesmu bijis. :)