Šo es mēdzu "piedot" vai skatīties uz to caur pirkstiem, ja pats stāsts (vai tā izklāsts) man patīk, tb izbaudu procesu, pat ja rezultāts ir zināms vai nojaušams. Man parasti traucē neveikla tēlošana vai nereāls sižets, jo tad filmas gaitā zaudēju koncentrēšanos uz stāstu un iejušanos vidē, un neviļus sāku aizdomāties par to, kā tie aktieri tur darbojas un ka tie vispār ir apmaksāti aktieri nevis stāsta varoņi, plus vēl aizdomājos par kameras lokācijām ("kur viņi šo kameru bija uzlikuši? uz ritentiņiem?" utt.), filmēšanas lokācijām utt. utt.