Kas jūs iedvesmo? Kas ir tāds, ka iedvesmo gan/vai uz ikdienas darbiem, gan/vai uz lieliem darbiem, gan/vai uz mākslinieciskām izpausmēm? (Nerunāsim tagad par šādas mākslas līmeni vai nozīmību, runāsim kaut vai par ikdienišķo grafomāniju.)

Bērnības atmiņas? Piemēram, nesen ar acīm izstaigāju pļaviņu, kur agrā bērnībā ar saviem smilšukastes draugiem spēlējām futbolu. Tur mums gadsimta mači notika, olimpiādes, kurām īpaši gatavojāmies (atceros, ka es no kaut kādas grāmatas ievācu informāciju par konkrēto disciplīnu noteikumiem), bija velobraukšanas trases apkārt mājai. Par augstlēkšanu īsti neatceros, bet tāllēkšana noteikti bija - ar piezemēšanos augstāk minētajā smilšukastē. Kaut kādā veidā arī mērījām attālumus, bija zemē ierakts dēlītis, uz kura bija jāatsperas (un kāds čekoja, vai nav pārkāpts pāri). Bija arī tāda netradicionāla disciplīna kā lēkšana no šūpolēm - uzšūpojies tā normāli un lec ārā, un kurš tālāk. Todien, kad šo pļaviņu atkal aplūkoju ar šādām atmiņām prātā, redzēju, ka tas ir tikai maziņš zāles pleķis, pieaudzis cilvēks tur pat ieskrieties nevar, kur nu vēl futbolu spēlēt (apkārt krūmu dzīvžogs un aiz tā - iela). Arī šūpoles ieaugušas krūmos, varētu domāt, ka viens no tiem (šūpoles vai krūmi) ir pārvietojušies pa šiem gadiem. Ak, jā, atceros - tolaik, manā bērnībā, tajā pļaviņā bija par diviem augļukokiem vairāk, un tad tur bija vēl mazāk brīvas vietas. Bet laikam neko daudz tolaik nevajadzēja, par futbola vārtu stabiem lieliski funkcionēja divas no rindā sastādītām vilkābelēm. (Domājams, nezinātu šo koku nosaukumu, ja tur nebūtu visu bērnību ap viņiem skraidījis.)

Vai jūs iedvesmo iemīlēšanās? Vai tad, kad ir noķerta šī lielās mīlestības sajūta, esat gatavi gāzt kalnus, saņemties uz lieliem plāniem un to īstenošanu? Kādi tik plāni nav zīmēti, kādas sapņu pilis... Šis tas jau ir īstenojies, piemēram, ceļojumi, daži spontāni - pēdējā mirklī izdomāti un uzreiz īstenoti bez jebkāda plāna, daži - pedantiski izplānoti un ar grāmatu rokās arī izbraukāti.
(Kā jau pirms dažām dienām te daži pareizi piezīmēja - mīlēšanās gan arī iedvesmo, bet galvenokārt uz miegu.) :)

Vai jūs iedvesmojaties no pieredzes? Vai redzētās filmas, lasītās grāmatas, tajos pašos ceļojumos redzētais liek mainīt savu dzīvi, rakstīt dzeju, būvēt sev tādu māju, kāda noskatīta "tur"? Arī mīlestība pret bērniem, vecākiem, brāli vai māsu, tak raisa sentimentālas jūtas un liek izpildīties - izgudrot miega dziesmiņas, būvēt štābu (saviem vecīšiem kur vecumdienas pavadīt, lol), vai vismaz reizi gadā piedomāt katram radam atbilstošu dāvanu un pantiņu.

Vai varbūt iedvesmu kāds piekomandē? Tev būs rakstīt! Es maksāšu un tu gleznosi! Эй, диджей, поставь мой компакт-диск!

Ai, karstums atkal spiež uz bašku, centos te iedvesmoties, bet viegls sviests sanāk. Iešu pasēdēt ledusskapī starp šodienas sviestu un rītdienas šampi. :)

Nu ok, pārlasījis šīs 2800 zīmes, palabojis dažas kļūdas un precizējis dažus izteicienus, piezīmēšu, ka mūzika noteikti iedvesmo - un mūzikas šai pasaulē ir saražots tik daudz, ka katram pietiek savas mūzikas, no kā iedvesmoties, pat ja tas ir Latvijas Radio 2. (Vai esat kādreiz domājuši, cik tieši daudz mūzikas ir šai pasaulē?) Vēl jau noteikti jāpiebilst, ka arī citas emocijas bez ie/mīlēšanās iedvesmo uz darbiem un nedarbiem, bet par tām es pastāstīšu citureiz. Ar labunakti, mazo draudziņ.

P.S. Iesaku current music. Dīdžejs spārda.