Nākamajā stadijā cilvēks pastāv staba ēnā, apdullis pāriet ielai un slepeno kukaīnu iešņauc.
(Bet jā, es arī birojā nesēdētu kā šobrīd krūšturī, ieplestām kājām, slapjiem, atbaidoši atglauztiem matiem, notecējušu tušu. Mājās forši.)