He he he, pareizi, ir tak arī tāda iedoma, ka katrs pats sev režisors un būtu ģeniāls aktieris arī bez mācīšanās.
Es kā tulkotāja, protams, arī to attiecinu uz sevi przk variantā, bet tagad, ļoti nopietni studējot psihoterapiju un psiholoģiju, kur cilvēkam tiešām visu mūžu jāmācās, katrā tusā dzirdu, ka "mēs jau visi esam psihologi" un "man vienmēr bijušas psihologa dotības" - un ar to cilvēki saprot, ka prot dāļāt nelūgtus padomus (ko psihologam kategoriski aizliegts darīt) un ka no malas daudz labāk prot risināt svešas problēmas nekā savējās. Acīmredzot, lai sajustos īpašs, jāmācās par sirds ķirurgu.