Uzreiz gribas doties uz Londonu jau tūlīt (man vnk ar šo pilsētu sāk veidoties attiecības). Bet jā, vēl viena lieta, kas mani pārsteidza, arī Latvijā par šo sinhrono darbu ļoti labi maksā - man nekad mūžā nevienā darbā Latvijā nav tik daudz maksājuši (gandrīz vecmāmiņas pensiju vienā dienā). Turklāt es jau pieminēju par šo te sajūtu, ka parasti tulku neuzskata par "normālu" cilvēku, tāpēc uztveru to kā komplimentu, paldies!
Vēl es neizvērsu savas pārdomas par to runāšanu laika intervālā - no studiju laikiem atceros stāstus un situācijas no reālās dzīves, kad runātājs stāsta joku, vispirms gardi pasmejas tie, kas saprot, piem., angliski, tad pēc 10 sekundēm gardi pasmejas tie, kas klausās tulkojumu. :)
Un tie intervāli mainās - mans kolēģis, piem., taisīja garus intervālus, man patīk tos turēt tik īsus, ka uz beigām pat uzdrīkstējos teikumu pabeigt pirms runātāja! :D