Tikko es biju Vinnijs Pūks, kurš, sēžot vienā vietā (neteikšu kurā, lai gan šobrīd katrs attapīgais lasītājs jau to ir uzminējis), sacerēja dziesmiņu.

Komentējiet, komentējiet ātri jūs!
Drīz es braukšu prom,
Nebūs vairs man laika lasīt.

Pilnīgs čau.
Bet vispār es gribēju teikt kaut ko citu. Par to, kā es aizbraukšu uz kādu benzīntanku (sen jau gribēju kādam pajautāt, vai var būt atkarība no zīmola?), iztīrīšu auto no kārtējā [te ir kaut kāds svešvārds, ko es neatceros] īsā laika sprīdī izveidojušamajies bardaka, un tad es varētu praudulīgi (©rasbainieks) prezentēt savu Extra karti un kaut ko iegādāties. Tikai es vēl nezinu ko. Bāc, šitā reklāmas iedarbība man jau sāk akūti traucēt. Man gribas vēl kādu kredītkarti, lai gan arī esošo vienu gab. es diez ko aktīvi neizmantoju, un šur tur šorīt LDienā lasīju kaut ko par kredītkaršu nepieciešamības mītu. Tā tas ir.

Kaut ko vēl gribēju teikt, bet laiks ir iztecējis. Ā, zīmolatkarības sakarā gribēju piebilst, ka man reizēm ļoti sagribas iegādāties kādu priekšapmaksas pieslēgumu. Man nav pilnīgi nekādas poņas, priekš kam man tas.