Par tseļojumu: Mašīna ripo labi. Tallinā ir Ao iela, dvīņu torņi, karstasinīgi ikauņi.
Par dienas režīmu: Pēc vīkenda ir ekstrēmi - censties svētdienas vakarā censties aizmigt pusvienpadsmitos; nespēt aizmigt; ik pa stundai mosties un iet skatīties pulksteni pilnā pārliecībā, ka ir laiks celties, lai secinātu, ka vēl ir laiks, vēl ir laiks; pamosties puspiecos pie pirmā modinātāja; pajautāt, vai sešos no rīta Rīgā ir sastrēgumi.
Par Statoiliem: Statoili ierullē, un globalizācija tāpat. Brauc, kur gribi, visur Statoili, visur vienādi tērpti darbinieki, vienāda kafija (tikai Pērnavā pajautāju, kas ir "kohv", cita starpā saņēmu laipnu piebildi, ka kapučino ir kapučīno), savukārt Tallinas vienā Statoilā neviltots prieks par sulas paku, kur lieliem burtiem latviešu valodā rakstīts "ābolu sula", bet uz citas pakas - "multiaugļu sula". Šodien iekolekcionēju četrus Statoilus, varēja jau vairāk, bet visu vajg darīt ar mēru, vaj ne?
Par nenovērtējamiem dārgumiem: Atvedu kā ciemakukuli trīs sulas paciņas, uz kurām ir Puszābaks, Ķērpjbārdis un trešais, kura vārdu neatceros Uzrocis (cu atgādināja), visi kopā Naksitrallīši (līdz pat vēlam vakaram man likās, ka tie ir Mumitrollīši, bet tie laikam bija citi zvēri, neko nezinu). Tad vēl atvedu kasti ar grāmatām, ko te nespēj novērtēt - nu kas var būt foršāk par igauņu svešvārdu vārdnīcu? Nu vismaz tu, dārgais lasītāj, nepievil mani un pasaki, ka tas ir kruta!
Par nacionālajiem dārgumiem: Igauņi vēl nebija infurmēti, ka lācis ir atgriezies Latvijā. Iebraucot Igaunijā, nepamanīju nekādu uzrakstu "Ikaunija", vai kaut kā tā (nu, es biju pie stūres, visas zīmes neapskatīju); toties ļoti labi bija pamanāms draudzīgais aicinājums: "Welcome to A.Le Coq country" (tiem, kas tankā - tā ir alus brūvētava) - par to, protams, igauņu draugs nebija stāvā sajūsmā, kad es nebiju noturējies, to nepastāstījis. Toties, igauņi ir ļoti apmierināti ar savu jauno prezidentu. (Labi, šodienai politisko ziņu pietiks.)
Par ceļabiedriem: Liels paldies par kompāniju!