Labdien, mani sauc pzrk un man iet tā neko. Šī ir mana ciba, šeit es tagad rakstu. Tā kā īsti nezinu, par ko rakstīt, tad es vienkārši vāvuļoju. Par ko gan es visus šos gadus esmu rakstījis?

Nu labi, pastāstīšu, ko es šodien izdarīju. Sanācām kopā senie, senie draugi un pirkām dāvanu citam topošajam vīram. Nopirkām dāvanu tā neko, iesaiņojām afigenna. Iedzērām alu, norunājām, ka vienam citam senam, senam draugam nākamnedēļ būs pārsteiguma ballīte. Čau, pilnīgs.