Em, mana paranoja ir tāda veselīga - mazliet pabaidos un dodos prom bez bažām. Uz Tevis uzskaitītajiem "bažu avotiem" es atbildu noliedzoši, lai gan reizēm esmu manījis dīvainu ūdeni. Tomēr ūdens krāsu es, visticamāk, būšu pamanījis par vēlu jebkurā gadījumā, tāpēc par to es nesatraucos.
Un arī krūšturi manā veļasmašīnā nemēdz nokļūt, tāpēc šīs šausmas nav manas šausmas (un šis šaursliežu dzelzceļš nav mans žagaru saišķis). :)