Kopš agras bērnības man ir bail no krišanas no liela augstuma. Visbiežāk tās izpaužas murgos, piemēram - es nez kāpēc esmu pieķēries pie lietusūdens novadcaurules, kas atdalās no sienas un krīt lejā (nu, līdzīgi varētu krist arī no trepēm, kas pieslietas pie sienas).

Šeit neizbēgami seko vairāku stundu pārdomas, pa vidu noskatoties vienu franču filmu un pusotru amerikāņu kulta seriāla sēriju.

Nesen pie manis nonāca informācija (nu, tāda... vairāk astroloģiskas dabas), ka man esot bailes būt nesaprastam un tas esot saistīts ar nierēm. Interesanti, bet... zin' kā - horoskopos vienmēr var atrast kādu patiesu kripatiņu. Neiedziļināšos savā slimības vēsturē, bet.

Nezin' kāpēc man nepaspēja iestāties bailes, kad nesen, nakts vidū ejot uz mājām, uz A.Deglava tilta šaurā trotuāra tikos ar pieciem iedzērušiem krievu jaunuļiem. Sagadījās tā, ka tur bija slidens, un pēc īsas saķeršanās puisis gulēja uz zemes. Tā arī nesapratu, ko man teica viens no pārējiem, kad steidzos tālāk - vai nu atvainojās, vai arī kaut ko piesolīja, hehe.

Papildinājums stundu piecpadsmit (1:15') vēlāk: Es nebaidos no nāves, es nebaidos no mirušiem (lai gan reizēm tas/tie mani biedē, es nezinu, vai tas ir viens un tas pats), es drīzāk baidos no sāpēm. Un es grūti "panesu" asinis (un atkal - es nezinu, vai tas ir viens un tas pats).

Šeit laikam būtu vietā ielūkties Vikipēdijas rakstā par -fobijām, ne? Mazliet palasīju, vispār jau ļoti interesanta lasāmviela, bet grūti kaut ko no tā piemeklēt sev. :)

Ja jums ir bailes no parītdienas, tb piektdienas, 13. datuma, tad jums ir paraskavedekatriaphobia jeb friggatriskaidekaphobia.

Ļoti simpātiska no valodnieciskā viedokļa, un vienlaikus arī smieklīga - nespēju to izlasīt bez smiešanās -, ir penis panic. Latviski "peņa panika" ir mazāk skanīgs, bet ne mazāk smieklīgs apzīmējums. Lai kāds nesāktu šaubīties, piemetināšu, ka man tā nepiemīt! :D

Njā, bailes no rampas gaismām jeb glossophobia arī man piemīt, bet, ja vajag, varu tikt tam pāri, domāju salīdzinoši viegli.

Ā, ok, es nebiju atradis īsto lapu. Še-ku-re-ku, ļoti plašs fobiju uzskaitījums vienuviet: -phobia

Noslēgums?
Nu, fobijas vispār ir tāda privāta padarīšana, bieži negadās, ka cilvēki atzīstas, no kā viņi baidās. Un, ja atzīstas, tad tikai atklāj kaut kādas klišejiskās bailes standartiepakojumā, piem., bailes no augstuma vai bailes no zirnekļiem. (Un es te nerunāju par kādām konkrētām personām, ja?) :)

Palieciet jūs pie savām bailēm, es palikšu pie savējām.