Izdomāju papētīt, kas labs atrodams LNB Digitālajā bibliotēkā. Še' ku' re' ku', viens raksts, ko "pārtulkoju" no vecās drukas (garumzīmes gan atstāju kā oriģinālā). Labojiet, ja ir kādas kļūdas.

Esi sveicinata, jaunā Latvija!
  Sirmajā Rigā 1918. gada 18. novembrī ir izsludinata Latvijas valsts.
  Latvijas zemes, Vidzeme, Kurzeme un Latgale ir tagad vienotās Latvijas valsts teritorija, uz kuras dzīvojošā nacija ir izveidojuši augstako sabiedriskās kopdzīves organizaciju, kādu līdz šim pazīst cilveces radošais ģenijs - valsti.
  Tautas pašnoteikšanās Latvijā ar to ir atraduse savu augstako piepildišanos. Un ir tapuši par īstenibu latviešu cēlakie ilgu mērķi, saulainie nacionalie sapņi, dēļ kuriem ir lijušas ari to latvju kareivju dārgās asinis, kas tagad atdusās mūžigā miegā Rigas Meža kapenēs un daudzās citās vietās, tālu un tuvu bijušos kara laukos.
  Liels un augsts ir valsts princips cilveku dzīvē, un augsti ir viņa uzdevumi. Valsts vara, kā sociali kalpojoša vara, uzņemas lielus un grūtus pienākumus katrā valstī. Jo lielaki un grūtaki ir šie pienākumi un atbildiba tajā brīdī, kad pate valsts dzimst un top par tādu, kad uz to ceribā un paļāvībā raugas visa tauta un tad ir ieņemams un nodibinams valsts stāvoklis civilizetās pasaules tautu un valstu starpā.
  Un šinī lielajā un atbildīgajā brīdī tautas labie vēlejumi pavada to augstako Latvijas valsts iestādi, kas ar vīra prātu un drošu apņemšanos ir ņēmuši savās rokās augstako, suvereno valsts varu: Latvijas Tautas Padomi! To daridama, ši augstā iestāde ir izpildijusi neatliekamu pienākumu visas zemes labā; ir darijusi darbu, bez kura mēs, Latvijas pilsoņi, nevarejām, un nedrīkstejām palikt nevienu brīdi. Visa nacija ir kā valstiski nobriedis auglis, kurš bez augstakās varas centra nevareja atrast izeju saviem radošiem spēkiem. Ar dziļu pateicibu un cienišanu šai brīdī lai pieminam to darbu, kura mērķi nu ir piepildijušies: proti, to darbu, ko Latvijas valsts lietā, saziņā ar Rietumsabiedrotiem, ir darijusi Latvijas Nacionalā Padome. vairāk kā gadu ilgi, vistumšakā Latvijas posta naktī. Darbu, kura tālako veikšanu nu ņem savās rokās Latvijas Tautas Padome. Lai neaizmirstam ari, ka pateicoties lielo rietuma demokratiju - Rietumsabiedroto valstu uzvaram un cilvecibas principiem, mūsu Latvijai atausis šis brīvibas un neatkaribas rīts. Un ari tālak, pie brīvās Latvijas valsts veidošanas, Rietumsabiedrotie bez šaubam nāks mums ar palīdzigu roku talkā, kā to ir darijuši līdz šim. Ši ceriba un vēlešanās ari lai stiprina mūsu paļāvibu, ka Latvijas valsts, reiz dzimuse, ari dzīvos!
  Latvijas valsts ir dzimuse. Valsts labums demokratiskā valstī viscaur ir ari tautas labums, un kā tāds lai ir mūsu augstakais likums šinī likteņa stundā. Lielās senās Romas stiprais valstiskais gars, kas pirmais uzstādija šo augstako likumu, šis lielo valsts meistaru [izdzisis vārds], kurš pirmais teica, ka valsts [ir "] res publica" - tautas lieta, [kas] lai pavada mūsu augstako valsts [varas] iestādi - Tautas Padomi [kā] visu naciju tai lielaja darbā, [kurš] dzima 18. novembri Latvijas [Rigas] pilsētā.
  Ši valsts ģenija vispirmais izpaudums ir nacionala vieniba! Kā ar gudru un tālredzigu skatu vienojās ap kopigiem valsts uzdevumiem - dažado tautas šķiru un aprindu priekšstāvji Tautas Padomē, tāpat lai vienotiem spēkiem atbalsta jauno valsts ēku un viņas augstakās varas neseju visa Latvijas nacija bez kādas izšķiribas, ieskaitot ari mūsu cittautiešu līdzpilsoņus. Tikai tad mēs pastāvesim kā valsts un būsim pasargati no vispāriga un tiešam vienlīdziga posta. Tikai tad mēs netrauceti varesim nonākt līdz Latvijas valsts un viņas iekārtas visaugstakai galigai noteicejai - Latvijas Satversmes Sapulcei, kuras drīzu sasaukšanu Tautas Padome ir rakstijuse savā programā.
  Latvijas valsts ir dzimuse. Latvijas nacionalais karogs ir pacelts civilizetās pasaules priekšā. Pēc neizmērojamu ciešanu nakts latviešu tautai aust jauns rīts:
  Vivat res publica!
  Lai dzīvo Latvija!

Jaunakās Ziņas, Otrdien, 19. novembrī, 1918. gadā. (.PDF, 2,42 MB)
Interesanta valoda, ne? Brīžiem diezgan grūti iebraukt jēgā. :)