Iespējams, ka šī frāze kaut kā ir cēlusies (iespējams, ka nedaudz citādā formā, jo grāmata šobrīd nav tuvumā) no Ilfa un Petrova "Zelta teļa" vai "12 krēsliem", kur bija pieminēti vācieši (?), kuri vilcienā braucot uz austrumiem, no Maskavas izbraucot kaunīgi klusē, bet tuvojoties Volgai, neizbēgami piedzeras, un arvien skaļāk sāk dziedāt slaveno "Volga, volga" :)
Bet konkrētā frāze ir zināma un apritē jau no senākiem laikiem, jo studiju gados iedzeršanas laikā tā bieži izskanēja ;-)