Kopenhāgenā, kur velo ir katram sevi cienošam cilvim (pat vairāki), veļļukus tikpat kā nezog. Tur ir tā, ka X no rīta brauc līdz tuvākajam metro ar velosipēdu A, kur to pie stacijas arī atstāj. Darbam tuvākajā stacijā izkāpj un ņem savu velosipēdu B, ar kuru brauc līdz darbam. Un vakarā laiž pretēji. Ja kādā no šiem četriem punktiem (mājas, metro stacija-1, metro stacija-2, darbs) savu velosipēdu neatrod, tad ņem citu, kuru cenšas nākamajā dienā nolikt vietā. Un netaisa nekādu problēmu, jo parasti arī viņa pazudušais draugs uzrodas. Dzīvojamos rajonos naktīs tie vellapēdi tur steriem mētajas gar kāpņu telpām. Nebūtu tik tālu, tad domāju, ka viņiem tur tie velosipēdi zustu tūkstošiem un uzrastos Krievijas tirgos ;-)