Baah, aizmigt nevarēju... tagad esmu augšā 40 min pirms darbadienu modinātāja, kuru kaut kādu iemeslu dēļ neesmu atslēdzis arī svētdienā...
[Visu] sapni nestāstīšu, pārāk personisks, bet tajā bija visa šābrīža "problemātika", vienīgi vēl pašsaprotamajām dzīves problēmām klāt tur nāca arī braukāšanās ar tramvaju, braukāšanās ar moci, kurš pa ceļam salūza - tipa, pēkšņi apstājās kā zemē iemiets, jo pēkšņi pazuda visi "ātrumi". Izrādījās, ka Es "visu-zinu-visu-māku" varu to salikt atpakaļ, jo tur taču viss "muļķu drošs" (shit, nemāku paskaidrot, bet princips tāds, ka vienas krāsas klucīši iederas pie citiem tās pašas krāsas klucīšiem (klucīši šajā gadījumā ir moča "gaņģi")). Ai, poh, nu ideja tāda, ka viss ir ēēlementārs. Ai, besīgi.

Bet ko nu? Iet ēst brokastis? Gulēt tālāk?

(Astoņu minūšu pārdomas.)
Laikam gulēt. Bet pie tiem moča ātrumiem klāt bija arī info grieķu valodā. Lūk.