Aiztransportēju bērnu pie auklītes (sabučoju (bērnu)), nobraucu 32 km ar velo, "slikto zēnu" krogā sadzēros alu un saēdos glorificējamas vācu zemnieku brokastis (kādus pēdējos desmit km ausīs skanēja Ziemassvētku dziesma ar modificētiem vārdiem "I'm dreaming of a... large pizza") (labākā picas ēstuve pilsētā bija visa aizņemta ar viltniekiem, kas domāja, ka bija ieņēmuši labākās vietas uz bezmaksas brīvdabas kino seansu, kas būtu sācies 2 h vēlāk turpat blakus rātslaukumā), atbraucu pofigā mājās, nepabaroju kaķi, iztīrīju (+izmazgāju) ledusskapi no visiem atvaļinājumu pārcietušajiem produktiem — Āfrikas bērni, protams, būtu no tā paēduši vairākas dienas. :(

Tagad apsveru domu, vai nu a) izdarīt vēl kaut ko negaidīti produktīvu, b) atrast ledusskapī vēl vienu alu, c) neizbēgami iet gulēt.

Kamēr es par to domāju, kultūras apmaiņas programmas ietvaros piedāvāju nelielu ieskatu igauņu nacionālās dejas īpatnībās:
https://www.youtube.com/watch?v=CWdI3M24cZk

Kopš Daugavpils Gaudeamus labi pielipis. Ja nu akurāt runa par to iegriezusies, tad, rau, tās pašas dejas izpildījums Daugavpilsī: http://www.ltv.lv/lv/raksts/29.06.2014-gaudeamus.-igaunijas-studentu-koncerts.id31671/ (sk. ap 10:30).