Atbraucu mājās izslāpis. It kā jau forši braukt slīpsvītra ceļot ar vilcienu, un tomēr tās bija apmēram 7,5 stundas no durvīm līdz durvīm. Un tad tu atbrauc mājās un tevi sagaida paziņojums pie durvīm, ka ielas remontdarbu dēļ līdz plkst. 18:00 nebūšot ūdens, tu paskaties pulkstenī, secini, ka tas rāda plkst. 19:00 un ūdens tiešām nav. Bet nu auklīte jau bija noilgojusies pēc mana jubilāra (liela meitene jau!), ne kripatiņu nepretojos ierosinājumam potenciālo bezūdens vakaru meitai pārlaist pie auklītes. Nu bet pats nolēmu aiziet uz veikalu vai nu pēc ūdens, vai nu pēc alus. Vēl nebiju izgājis pa durvīm, kā pie tām zvana slīpsvītra dauzās kāds, atveru durvis, tur kaimiņš žestikulē, piesauc man atpazīstamus atslēgvārdus, bet nu man jau mācība rokā — labāk lauzītā igauņu valodā ierosināt pāriet uz speciāli lauzītu krievu valodu, līdz ar to nonācu pie informācijas, ka apakšstāva kaimiņam dzīvoklis ir ieguvis pārāk daudz ūdens. Tb ūdens ir atgriezies, bet pārāk daudz — viņam tur pludojot. Paskatos WC telpā, nekā aizdomīga nav, paskatos dušas telpā, nekā aizdomīga nav (noklusēju gan, ka man tur no krāna pil ūdens, tā ka jātur spainis apakšā), kaimiņš aizgāja citu vainīgo meklēšanā, bet es aizgāju uz veikalu. Pēc pārtikas un alus, biju ļoti izslāpis.

Current music: paskat, re ku viens kora biedrs ticis nacionālās raidstacijas ziņās — jau otro gadu pēc kārtas izcēlies studentdienu pasākumā Karsumm, kur studenti ar pašdarinātiem aparātiem lec Emajegi ūdeņos.