Dienvidzemju cibiņi sūdzas par karstumu, ziemeļzemju cibiņi apcerīgi prāto, vai rudens ir jau sācies, vai vēl nav.

Mana cīņa ar rudens sezonu izpaudīsies kā velo atdzīvināšana — svētdien ar diezgan aizdomīga paskata aizmugurējo riepu nobraucu 31 km no Elvas cauri mežiem šurpām uz Tartu, pēdējo pieturu uztaisīju 2 km no mājām, un... pffffffff, riepa pārsprāga un izlaida gaisu.

Slikti, ka velo nav stumjams, slikti, ka principiālu iemeslu dēļ neiešu uz tuvāko velodarbnīcu. Domāju, ka rīt uz dārziņu brauksim vismaz trijatā — es, meita un aizmugurējais ritenis, tad vēl tik jāizdomā, kur atrast jaunu mīļāko velodarbnīcu.

Uznākusi kārtošanas un gatavošanas mānija. Nepārprotiet, joprojām neesmu atgriezies pie savām kulinārajām virsotnēm un māja joprojām ir bardaks. Bet. Esmu atgriezies [no atvaļinājuma], lai strādātu. Tagad taisīšu pats savu musli brokastu paikai nākamajām paaudzēm nedēļām.