Buroties pa kādu sarežģītu līgumu, nonācu pie līdz galam nenoformulētas atziņas, ka juridisku dokumentu tulkošana pēc būtības tiešām ir tuva juridiskajai interpretācijai (tb ne tikai jēdzieni izklausās līdzīg (vismaz līdzīgi attiecīgajam jēdzienam angļu valodā)i, bet arī ir savstarpēji cieši saistīti). Lai iztulkotu sarežģītu juridisku formulējumu, ir jāveic teksta juridiskā interpretēšana un jāpieņem lēmums par to, kas tieši ar šo formulējumu ir pateikts, lai šo interpretāciju varētu noformulēt tulkojumā gala auditorijai saprotamā valodā.\

Protams, cita veida tulkošanā arī ir jāveic līdzīga analīze un mesidža nodošana mērķauditorijai, bet šādā juridisku tekstu tulkošanā veicamā interpretācija ir strikti definēta pavisam citā nozarē. Manu interesi piesaista šo nozaru pārklāšanās, skaidrojot source tekstu.

Tā, esmu to pateicis. Nav jau nekas revolucionārs. Varbūt studiju laikā vajadzēja pievērst vairāk uzmanības teorijai?

Re, kādi noteikumi bijuši izdoti 1921. gadā:

NOTEIKUMI PAR LATGALIEŠU IZLOKSNES LIETOŠANU

1. Visām valsts iestādēm un amata personām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē.

2. Latgalē valsts un amata personām, kā arī pašvaldības iestādēm ir tiesība lietot latgaliešu izloksni sarakstoties, kā arī sludinājumos un uz izkārtnēm.

Rīgā, 1921. g. 11. augustā

Ministru prezidents Z. Meierovics

Iekšlietu ministrs A. Kviesis

Iekšlietu ministra biedrs Vlad. Rubuls

Valdības Vēstnesis, Nr. 183, 1921. g. 17. augustā