Labi, ka jau sestdien kaut kādā (noteikti ne intuitīvā) sakarā biju izdomājis, ka svētdienas pēcpusdienā došos pie vecmāmiņas, lai tad paliktu tur pa nakti un atstātu meitu vecmāmiņas pieskatīšanā. Šorīt pie tāda aukstuma noteikti nebūtu nekur braucis ar meitu, ne uz darbu, ne pie vecmāmiņas.

Pirksti sasaluši, nevaru padomāt un salikt normālus teikumus, lai gan darbā esmu vairāk nekā stundu, un paliek vēl aukstāk.

Bet aiz loga uz stalažām strādnieki šiverē. Vēl es varu iedomāties, ka tirgū noteikti notiek baigā dzīvība, pirkšana un pārdošana tā, it kā būtu +14, nevis -14.

Šodien esmu tā sadzēries tēju un kafiju, ka šis maisījums drīz būs pārņēmis organismu un aizstājis citus šķidrumus, bet siltāk nepaliek. Pusdienlaikā aizgāju līdz stūra veikalam (burtiski pāris mājas tālāk), un tā nosalu, ka tagad ne pa ko negribas doties ārā. Vienīgais mierinājums/cerība, ka mājās varētu būt siltāk un tur gaidīs priecīgs meita.