Man ir doma šeit izvērst ierakstu.
Vēl nav līdz galam skaidrs, ko es gribu pateikt, bet kaut kas iekšā sēž. Iespējams, es vēlos pastāstīt par to, cik apdullinoši sākās šī diena — pamodos no belziena pa pieri ar trulu priekšmetu. Vēl tagad jūtu punu. Meitu stipri sarāju, ka nedrīkst sist/mest citiem cilvēkiem. Vēlāk, nupat vakarā viņa te viegli vicinājās ar mazu plastmasas štruntiņu, ar kuru nekādas traumas nevar izdarīt (
tāds, kādu droši lietot arī cietumā), es tikai rāmi ierunājos par to, ka nedrīkst kaķi sist (nu, tā špargalka tika vicināta kaķim gar degunu), un jau no manas ierunāšanās vien meitai sāka stiepties lūpa, bet es jau secinu, ka te aug sieviete — ej nu izdibini tās emocijas. Apvainota nepatiesi? Dusmīga? Vainīga?
Bet tas vēl nebija gluži tas, ko es gribēju pateikt. Vismaz tas nebija viss. Jāpadomā.
Tikmēr aiziešu pēc Hesīša neveselīgās pārtikas vakariņām. Tikmēr apdomājiet opciju pievienoties uz kādu vīnu.