Pulksten 13.27 es šķērsoju ciema galveno ielu pie veikala. Pieliku soli, jo līdz vilciena atiešanai bija atlikušas tik dažas minūtes. Kad biju jau akmens sviediena attālumā no stacijas, sāka skanēt netālās pārbrauktuves signāls, kas liecina, ka vilciens strauji tuvojas. Uz kasieres izsistās biļetes norādītais laiks - 13.30, un es strauji izgāju uz perona, sagaidot tūlīt parādāmies vilcienu. Acumirklī mani pārņēma liels taimauts, jo pretējā virzienā mežonīgā ātrumā nesās garš kravas vilciens. Mana šoka iemesls? Simts metrus aiz stacijas abi sliežu ceļi saiet vienā, un kravinieks braši nesās pa šo vienīgo sliežu ceļu tieši pretī pasažieru vilcienam, kas gan nebija redzams aiz līkuma. Pēdējā brīdī vēl ievēroju, ka kravas vilciena lokomotīve pabrauc garām svetaforam, kurā tai pat mirklī zaļā gaisma nomainās uz sarkano. Jautājums - vai un cikos ieradās gaidītais pasažieru vilciens?

Žurnāla redakcija gan ir devusies neplānotā atvaļinājumā pa odu pilniem mežiem un radu pilniem dzimšan'sdien' saietiem un internetam bieži saka varonīgu NĒ, bet pēc lasītāju lūguma publicējam pirmā uzdevuma zinātnisko atbildi un otrā uzdevuma pagalam vienkāršo atbildi.

"10.11. Ja zaķītis izrauj un iekrauj ķerrā a burkānus un 68-a kāļus, tad to vietā izaug 68-a burkāni un a kāļi. Tātad burkānu skaits laukā mainās par (68-a)-a=68-2a. Tā kā sākumā tas ir nepāra skaitlis un mainās par pāra skaitli, tad burkānu skaits nevar kļūt vienāds ar 0."
Diemžēl atrisinājumā nebija norādīta informācija, cik prātīgs bija šis zaķīša plāns.

Savukārt ar vilcienu bija tā, ka dažas minūtes pēc kravas vilciena aizbraukšanas aiz līkuma (aiz kura ir tilts, aiz kura, savukārt, tas pats minētais vienīgais sliežu ceļš atkal sadalās divos un vairāk sliežu ceļos) pārbrauktuve "atvērās" un tūlīt atkal "aizvērās", lai no līkuma parādītos pasažieru vilciens sveiks un neskarts. Zināms tak, ka, ja kaut kas būtu noticis, mediji nespētu par to klusēt un jūs jau būtu visu uzzinājuši. (Jā, man patīk pafantazēt, kā būtu, ja būtu.) Vēl tik piebildīšu, ka manu milzīgo pārsteigumu paspilgtināja tas, ka visu šo laiku, kopš es te dzīvoju, ne reizi nebiju "mūsu" dzelzceļa līnijā redzējis kravas vilcienus - pie ostas viņi tur daudzi dzīvo, jā, bet nu ne jau pie mums. Un ja vēl šāds kravinieks palido garām tieši tajā laikā, kad pasažieru vilcienam jāpienāk no otras puses, tad mans satraukums uz minūti bija patiešām patiess, vien pēc tam - jau sēžot tai pašā vilcienā un lasot kriminālromānu - sāku prātā un cibā dramatizēt šo savu satraukumiņu. :)