Vakar sazin kādu apstākļu sakritības rezultātā noskatījāmies nākamo filmu par karu - šoreiz Hotel Rwanda par 1994. gada genocīdu Ruandā, filmu, kas savā veidā uzskatāma par "afrikāņu Šindlera sarakstu". Pēdējo neesmu redzējis, tomēr par ebreju mūžīgajām ciešanām mums ikdienā tiek atgādināts, savukārt Hotel Rwanda ir "dzīvs pārmetums" eiropiešiem, kas toreiz neinteresējās (un joprojām neinteresējas) par savās bijušajās kolonijās notiekošo un neiejaucās. Tas ir arī atskurbinošs atgādinājums par neseno Gruzijas-Krievijas karu, kad pasaules sabiedrība tikai noskatījās.

Tā nu sagadījās, ka nejauši jāsalīdzina klasiskā Casablanca un Hotel Rwanda. Godīgi sakot, šī uz patiesiem notikumiem balstītā filma mani aizkustināja daudz vairāk nekā Holivudas augstā māksla. Visu cieņu tādiem cilvēkiem kā Paul Rusesabagina, kurš ir Hotel Rwanda galvenā varoņa prototips. Pats viņš par šo filmu esot teicis, ka tā esot mazāk vardarbīga par patiesajiem notikumiem (un filmā patiešām ir mazāk asiņu un vardarbības nekā vidējā Tarantino filmā), bet tas esot attaisnojams, jo īsto stāstu neviens [normāls cilvēks] nespētu noskatīties.

Ja vēl par Casablanca, nejauši izvilku arī mazliet nenopietnu kopsaucēju - abās filmās būtisks elements ir t.s. "exit visa", vīza, kas ļauj izkļūt no valsts.

Par filmas nosaukumu - darbība risinās Tūkstoš pakalnu viesnīcā - Hôtel des Mille Collines (bet Pays des Mille Collines ir šīs valsts tēlains apzīmējums franču valodā).

Lasīju arī kritiskas atsauksmes. Daži domā, ka šī tēma precīzāk atspoguļota TV filmā Sometimes in April, citi kritizē filmas veidotāju nedalīšanos nopelnītajos miljonos ar genocīda upuriem.

Man patika filma, man nevajag asiņainus skatus, lai saprastu, kas tur notika. Manuprāt, šī filma ir par cilvēcību un aicina uz labiem darbiem, nevis raisa vēl vairāk naida, kā tas varētu būt ar asiņainu action filmu.

Īsumā filma "pieskaras" arī mediju kritizēšanai - ceturtā vara var ļoti daudz ietekmēt procesus šādās situācijās. Ja pasaules mediji par to neziņo vai ziņo sagrozītu informāciju, kā citādi pasaules sabiedrība par to uzzinātu? Paralēli vārdā nenosauktas pasaules ziņu kompānijas reportieru grupai, kas figurē filmā un tās trešā plāna sižetā nonāk savstarpējā konfliktā par genocīda filmēšanu, Hotel Rwanda mums stāsta arī par vietējo mediju propagandu, kas arī lielā mērā vainojama pie notikušā.

Iesaku noskatīties.